“Katru dienu saņemam jaunas ziņas par sagrautām ēkām, ievainotiem un bojā gājušiem cilvēkiem, jo apšaudes mūsu pilsētā kļūst arvien intensīvākas. Šodien runa ir par izdzīvošanu,” ceturtdien publicētajā intervijā aģentūrai AFP norādījis Kličko.

Viņš brīdinājis, ka gadījumā, ja Krievijas uzbrukumu dēļ tiks traucēta ūdensapgādes sistēmas darbība, Kijivā var izcelties diezgan liela mēroga krīze.

Tajā pašā laikā Kijivas mērs uzsvēris, ka viņš neaicina veikt pilnīgu evakuāciju.

“Tāds ir [Krievijas diktatora Vladimira] Putina mērķis. Viņam labākais scenārijs būtu, ja mēs visi aizbrauktu un atdotu viņam mūsu tukšās pilsētas un visu valsti,” norādījis politiķis.

Kijivas varasiestādes līdz ziemai steidz izbūvēt rezerves apkures sistēmas, kā arī veido degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens krājumus, pastāstījis mērs.

Tomēr, lai cik labi Kijivas varasiestādes un iedzīvotāji arī būtu sagatavojušies, “ja pretgaisa aizsardzība nedarbosies, mēs varam nonākt sliktā scenārijā”, atzinis Kličko.

Septembrī krievu agresori pastiprināja uzbrukumus Kijivai. Turklāt oktobra sākumā krievu kara noziedznieki sāka apšaudīt tiltus pār Dņepru, kas savieno Kijivas labo krastu un kreiso krastu. Iepriekš tie netika pakļauti uzbrukumiem.

Uzbrukumu mērķi ir arī enerģētikas un sakaru objekti, kā arī dzelzceļa infrastruktūra.

3. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par jaunu Krievijas gaisa uzbrukumu stratēģiju, ar kuras palīdzību Kremlis mēģina piespiest ukraiņus pamest Kijivu un citas lielās pilsētas.