Uzstājoties Varšavas Drošības forumā Polijā, Zelenskis teica, ka Ukraina no medijiem uzzinājusi, ka Tramps panācis vienošanos ar Krieviju par pamieru, kas paredzētu abpusēju uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem. Zelenskis teica, ka būtu gatavs ievērot šādu vienošanos, ja Maskava rīkotos tāpat.

“Mēs to atbalstām, taču es neesmu dzirdējis, ka Krievijas puse būtu apstiprinājusi šo priekšlikumu,” teica Zelenskis.

Tramps par šādu vienošanos, kas it kā esot panākta, paziņoja svētdien savā sociālajā tīklā “Truth Social”, norādot, ka pamiers stāsies spēkā nekavējoties. Plašāku informāciju viņš nesniedza.

Zelenskis teica, ka Ukraina bijusi “briesmīgi pārsteigta”, ka pēc Trampa “pēkšņā, bet ļoti svarīgā ieraksta” Krievija uzbruka daudziem enerģētikas objektiem, tostarp elektrostacijai Harkivā, kā arī gāzes ražošanas objektam un civilajai degvielas uzpildes stacijai. “Bija skaidrs, ka [Krievijas diktators Vladimirs] Putins nelasa “Truth Social”,” piebilda Zelenskis.

Tramps 14. septembrī paziņoja par līdzīgu vienošanos par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem, kas tomēr netika īstenota. Arī toreiz viņš nesniedza sīkāku informāciju par it kā panākto vienošanos.

Piektdien Tramps vienojās ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas importu, mēģinot risināt degvielas cenu problēmu ASV pirms vidustermiņa vēlēšanām. Cenas ASV benzīna un dīzeļdegvielas uzpildes stacijās strauji pieaugušas kopš februāra beigām, kad ASV un Izraēlas kopīgie uzbrukumi Irānai noveda pie Hormuza šauruma bloķēšanas. Taču Tramps sestdien paziņoja, ka degvielas cenu pieaugumā esot vainojami tieši Ukrainas uzbrukumi. Viņš aicinājis Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Zelenskis paziņoja, ka Kijiva ir gatava izpildīt Trampa prasības pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Maskava pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai, un lūdza Trampu izdarīt spiedienu uz Kremli, lai tas piekristu. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Maskava šoziem nepiekritīs enerģētikas pamieram, “mēs reaģēsim”.

“Mēs gaidām sīkāku informāciju par sarunām starp amerikāņiem un krieviem, un gaidām, lai redzētu, kādus konkrētus pasākumus amerikāņi ir gatavi veikt,” teica Zelenskis. “Šis enerģētikas pamiers var darboties, un tas var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz kara beigām.”

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa skeptiski vērtēja pamieru enerģētikas jomā.

Kallasa pirmdien atzinīgi vērtēja iespējamību pārtraukt enerģētikas uzbrukumus Ukrainā, jo īpaši tuvojoties ziemai, taču teica, ka neredz nekādas pazīmes, ka Krievija būtu gatava to ievērot.

Ukrainas un Eiropas amatpersonas ar sašutumu reaģēja uz Trampa noslēgto dīzeļdegvielas darījumu ar Putinu, norādot, ka tas palīdzēs finansēt Krievijas karadarbību.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna Luksemburgā žurnālistiem teica, ka, viņaprāt, šis darījums degvielas cenu ziņā neko daudz nemainīs un ka tas “daudz vairāk saistīts ar iekšpolitisko situāciju ASV”.

Kallasa sestdien arī noraidīja Trampa izteikumus, ka Ukrainai ir pienācis laiks ievēlēt jaunu prezidentu un ka Zelenskis nav darījis pietiekami daudz, lai izbeigtu karu. Viņa teica, ka šobrīd nav īstais laiks rīkot vēlēšanas Ukrainā, vismaz ne bez pamiera.

Pirmdien Zelenskis teica, ka kara laikā Ukrainā rīkot vēlēšanas ir neiespējami, jo īpaši ņemot vērā jauno Krievijas taktiku, kas ietver uzbrukumus gan dienā, gan naktī. “Šādos apstākļos rīkot vēlēšanas ir neiespējami,” viņš teica, taču piebilda, ka būtu gatavs strādāt, lai to panāktu, ja Ukrainai izdotos nodrošināt pilnīgu pamieru, kas ilgtu vismaz 60 dienas.