Likumprojekta mērķis ir pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu pārvadāšanu tranzītā cauri Latvijas teritorijai, lai nepieļautu Latvijas teritorijas, dzelzceļa infrastruktūras un ostu izmantošanu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes datiem 2026. gada astoņos mēnešos ir ievērojami palielinājies Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu, rapšu un lopbarības produkcijas tranzīts cauri Latvijas teritorijai.

Tostarp graudu tranzīts no Krievijas 2026. gada astoņos mēnešos sasniedza 281 420 tonnas, kas ir par 53% vairāk nekā 2025. gada tajā pašā periodā, kad tranzītā tika pārvadātas 183 570 tonnas.

Arī Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzīts palielinājās no 60 000 tonnu 2025. gada janvārī-augustā līdz 67 640 tonnām 2026. gada atbilstošajā periodā.

Savukārt rapša tranzīts pēc VID datiem no Krievijas 2026. gada janvārī-augustā veidoja 10 420 tonnas, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā, kad tika pārvadātas 3440 tonnas.

Lopbarības produktu tranzīts no Krievijas 2026. gada astoņos mēnešos veidoja 490 960 tonnas jeb par 25% vairāk nekā 2025. gada tajā pašā periodā, kad tranzītā tika pārvadātas 392 260 tonnas.

Savukārt Baltkrievijas izcelsmes lopbarības produktu tranzīta apjoms 2026. gada janvārī-augustā bija 62 500 tonnu.

ZM norāda, ka palielinātās Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta plūsmas liecina par pieaugošu tendenci izmantot Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūru Krievijas un Baltkrievijas graudu eksportam.

Pēc traucējumiem Krievijas tradicionālajos eksporta maršrutos Melnajā un Azovas jūrā Krievijas eksportētāji arvien aktīvāk meklē alternatīvus graudu izvešanas ceļus Baltijas jūras reģionā, tostarp izmantojot Latvijas ostas.

Baltijas reģions ir kļuvis par vienu no galvenajiem alternatīvajiem virzieniem Krievijas graudu eksportam, un tiek prognozēts ievērojams sūtījumu palielinājums.

Eiropas Savienības (ES) valstu ostas un transporta infrastruktūra kļūst par nozīmīgu alternatīvu Krievijas eksporta plūsmām, un tas rada risku, ka ES loģistikas kapacitāte tiek izmantota Krievijas eksporta interesēs, nevis ES dalībvalstu un Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportam.

Tāpat pastāv bažas par Krievijas izcelsmes un iespējami no okupētajām Ukrainas teritorijām izvestiem graudiem, kā arī par Eiropas transporta infrastruktūras izmantošanu Krievijas kara ekonomikas atbalstīšanai, informē ministrijā.

Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā Krievija ir identificēta kā galvenais un ilgtermiņa apdraudējums Latvijas drošībai.

Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā norādīts, ka Latvijas nacionālās drošības apdraudējumi ir cieši saistīti ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī ar Krievijas radītajiem hibrīdajiem apdraudējumiem, ļaunprātīgu kiberaktivitāti un centieniem ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās attīstību.

Koncepcijā uzsvērts, ka nacionālā drošība aptver ne tikai militāro, bet arī ekonomisko drošību, valsts noturību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Vienlaikus Satversmes aizsardzības birojs 2025. gada darbības pārskatā norāda, ka Krievija turpina īstenot ne tikai sabotāžas un informatīvās ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, bet ir apliecinājusi arī gatavību izdarīt kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai.

ZM skaidro, ka šādos apstākļos Latvijas ostu, dzelzceļa un citas transporta infrastruktūras izmantošana Krievijas izcelsmes graudu tranzītam nav vērtējama tikai no ekonomiskā viedokļa.

Tā rada saikni starp Latvijas kritiskās infrastruktūras izmantošanu un agresorvalsts ekonomisko interešu nodrošināšanu.

Minētā iemesla dēļ Krievijas izcelsmes graudu tranzīta ierobežošana ir uzskatāma par pasākumu, kas vērsts uz Latvijas valsts drošības un ekonomiskās drošības interešu aizsardzību.

Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanai tranzītā cauri Latvijas teritorijai.

Aizlieguma mērķis ir novērst Latvijas teritorijas, dzelzceļa infrastruktūras, ostu un citas transporta infrastruktūras izmantošanu Krievijas un Baltkrievijas graudu eksportam.

ZM norāda, ka likumprojekts papildina spēkā esošo regulējumu, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu Latvijā, attiecinot ierobežojumus arī uz minēto valstu izcelsmes graudu tranzītu.

Tādējādi ministrijas ieskatā tiks nodrošināta konsekventa valsts politika attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas aprites ierobežošanu Latvijas teritorijā.

Plānotais regulējums mazinās risku, ka Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra tiek izmantota Krievijas un Baltkrievijas graudu eksporta vajadzībām, vienlaikus veicinot to, ka ES transporta un ostu kapacitāte tiek izmantota ES dalībvalstu un citu sabiedroto valstu izcelsmes preču apritei.

Regulējums arī samazinās risku, kas saistīts ar iespējamu Krievijas izcelsmes vai no okupētajām Ukrainas teritorijām izvestu graudu pārvadāšanu cauri Latvijas teritorijai, atzīmē ministrijā.