Aprīlī tiesa krimināllietas izskatīšanu apturēja, jo uz tiesas sēdi apsūdzēto Žgunu piespiedu kārtā nebija iespējams atvest un personu izsludināja meklēšanā.

Tiesā norādīja, ka lieta atjaunota pēc Kriminālprocesa likuma 480. panta trešās daļas, kas paredz, ka pēc apsūdzētā atrašanas vai pēc tam, kad saņemta informācija par apsūdzētā atrašanos ārvalstī, tiesnesis atjauno iztiesāšanu, lēmumu uzrakstot rezolūcijas veidā.

Tiesnesis var atjaunot iztiesāšanu, ja ir saņēmis informāciju par to, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma.

Savā “Facebook” profilā Žguns 10. septembrī pārpublicējis video ierakstu, kurā redzams, kā viņš saņem Krievijas pilsonību.

Pie publikācijas viņš dižojies, ka nu esot “brīvs lielās Krievijas pilsonis”.

Iepriekš Žguns arī publicējis ierakstu, kurā apgalvoja, ka pret viņu ierosinātā krimināllieta ir politiski motivēta, un pauda neuzticību Latvijas tiesu sistēmai.

Viņš skaidroja, ka slepeni pametis Latviju un devies uz Krieviju, lai izvairītos no, viņaprāt, netaisnīga cietumsoda.

Jau ziņots, ka prokuratūra cēlusi apsūdzības sešiem Latvijas valstspiederīgajiem par noziedzīgās organizācijas “Baltijas antifašisti” vadīšanu un piedalīšanos šīs organizācijas pastrādātajos noziegumos.

Trīs no personām izsludinātas meklēšanā.

Personu apvienība, kas sevi dēvē par “Baltijas antifašistiem”, sāka izvērst un koordinēt pret Latvijas nacionālo drošību vērstas darbības, izmantojot speciāli šim nolūkam izveidotas saziņas grupas ziņojumapmaiņas platformā “Telegram”, iepriekš informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Kriminālprocesu pret tā sauktajiem “Baltijas antifašistiem” VDD sāka 2022. gada 28. novembrī.

Izmeklēšanas gaitā VDD ir konstatējis tādas “Baltijas antifašistu” noziedzīgas darbības kā neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana par norisēm Latvijā ar nolūku nodot tās Krievijas specdienestiem, Krievijas izvērstā kara Ukrainā slavināšana un attaisnošana, kā arī finanšu līdzekļu un citu resursu vākšana agresorvalsts Krievijas armijas atbalstam Ukrainā.

Dienests ir konstatējis arī noziedzīgās organizācijas izplatītus aicinājumus iesaistīties Ukrainā notiekošajā karadarbībā Krievijas pusē.

Par noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem.

Noziegumu koordinēšanai organizācija platformā “Telegram” izveidoja kanālu “Baltijas antifašisti” un vairākus ar to saistītus kanālus.

Noziedzīgās organizācijas veidotajos kanālos regulāri tika publicēti aicinājumi vākt informāciju par Latvijas valsts amatpersonām, valsts pārvaldes institūciju darbiniekiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, Latvijas bruņoto spēku amatpersonām, Ukrainas pusē karojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām, kas ar savu darbību vērsušās pret Krievijas agresiju.

Viena no iesaistītajām personām ir Andrijeca, kura aptuveni astoņus mēnešus pavadīja apcietinājumā.

Apsūdzēts tika arī Žguns, bet Staņislavs Bukains, Sergejs Vasiļjevs, Viktorija Matule un Romans Samuļs šajā lietā pieteikti kā liecinieki.

Matule bija viena no cilvēkiem, kuri 2022. gadā Pārdaugavā pulcējās pie okupācijas pieminekļa.

Samuļs savukārt pārcēlies uz dzīvi Baltkrievijā, kur propagandas medijiem kritizējis Latviju, bet Bukains pametis Latviju un pieprasījis politisko patvērumu Baltkrievijā.

Žguns darbojas biedrībā “Rodina”, kas savulaik Rīgā vēlējās organizēt pasākumu “Krievu maršs” 9. maijā, kā arī biedrībā “Pribaltijskij kazačij krug”.

Bukains savulaik vadījis prokrievisko organizāciju “GVD Baltija” un iepriekš VDD viņu savos pārskatos minējis starp Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem.

Viņu 2015. gadā Rīgā aizturēja aizdomās par izstādes “Maidana cilvēki” bojāšanu.

Vasiļjevs presē minēts kā “Baltijas antifašistu” līderis, kurš arī uzstājies Kremļa kontrolētajos propagandas medijos un acīmredzot arī atrodas ārpus Latvijas.