“Reģioni un pilsētas ir mūsu konkurētspējas un gatavības nākotnei dzinējspēks,” uzsvēra RK priekšsēdētāja Kata Titē, ar ikgadējo runu par ES reģionu un pilsētu stāvokli Briselē atklājot Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu.

“Eiropas solījums ir kopīga labklājība. Mēs to nevaram izpildīt, pieņemot, ka izaugsme, kas radusies dažās vietās, galu galā sasniegs visus. Kohēzija un konkurētspēja ir savstarpēji saistītas: tās saista inovāciju ar uzņēmumiem, darbiniekiem un kopienām visā Eiropā. Reģioni un pilsētas sniedz zināšanas, investīciju kapacitāti un sabiedrības uzticību. Nākamajam ES budžetam jānodrošina tiem līdzekļi rīcībai – un jādod cilvēkiem reāla izvēle veidot savu nākotni tur, kur viņi jūtas kā mājās,” sacīja Titē.

ES gada ziņojums par reģionu un pilsētu stāvokli, ko pirmdien publicēja RK, rāda satraucošu ainu par pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas teritorijas – katrā otrajā reģionā ir pieaudzis nabadzības un sociālās atstumtības līmenis, savukārt vairāk nekā pusē reģionu ir pasliktinājušies darba tirgus apstākļi.

Ražošanas apjoma samazināšanās un augstās enerģijas izmaksas vājina reģionu konkurētspēju, un Eiropas teritorijas kļūst arvien neaizsargātākas pret dabas katastrofām, kuras tās skar nevienmērīgi – pēdējo četru gadu laikā mežu ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 57%, un sausuma radītās ikgadējās izmaksas tiek lēstas deviņu miljardu eiro apmērā.

Demogrāfiskās pārmaiņas arī padziļina teritoriālo nevienlīdzību visā ES – paredzams, ka gandrīz trīs ceturtdaļas reģionu, jo īpaši lauku apgabalos, līdz 2050. gadam zaudēs iedzīvotājus, savukārt lielākajā daļā pilsētu pieaug spiediens uz mājokļu un infrastruktūras jomu.

Pēc priekšsēdētājas uzrunas notikušajās debatēs vietējie un reģionālie līderi uzsvēra, ka Eiropas konkurētspēja ir atkarīga no uzņēmumiem, darbiniekiem, infrastruktūras un inovāciju ekosistēmām visos tās reģionos.

Spēcīga, labi finansēta un decentralizēta kohēzijas politika savieno šos resursus ar vienoto tirgu un palīdz reģioniem pārvaldīt rūpniecības, demogrāfiskās un klimata pārmaiņas.

Tomēr ierosinātajā ES budžetā 2028.-2034. gadam pastāv risks, ka lēmumi par teritoriālajiem ieguldījumiem tiks koncentrēti valstu līmenī, tādējādi vājinot finansējuma paredzamību un atstājot novārtā vietējās un reģionālās zināšanas.

“Ja Eiropa vēlas būt spēcīgāka pasaules mērogā, tai jāpaliek spēcīgai arī iekšienē. Tās budžetam jāsavieno Eiropas stiprās puses un jāpalīdz vairākām vietām attīstīt savu potenciālu,”

teica Titē.

Savukārt RK priekšsēdētājas pirmais vietnieks Huanma Moreno uzsvēra, ka prioritārās politikas jomas nedrīkst savstarpēji konkurēt par budžeta līdzekļiem.

“Mēs uzskatām, ka prioritārās politikas jomas, piemēram, lauksaimniecība, zvejniecība, drošība un migrācija, nedrīkst tikt piespiestas savstarpēji konkurēt valstu budžetos; vienkāršošana nedrīkst kļūt par ieganstu centralizācijas atjaunošanai,” teica Moreno.

“Debates nav tikai par budžeta apjomu. Patiesais jautājums ir – kādu Eiropu mēs vēlamies veidot. Šajā kontekstā reģionu un pilsētu lomas aizstāvēšana nav vienkārši institucionāls jautājums. Tas ir dziļi demokrātisks jautājums. Kad Eiropa zaudē savu klātbūtni uz vietas, iedzīvotāji vairs nespēj sajust Eiropas projektu savā ikdienas dzīvē, kas noved pie arvien lielākas atsvešināšanās, jo īpaši jaunāko paaudžu vidū. Šī atsvešināšanās veicina neapmierinātību, polarizāciju un ekstrēmismu, kas apdraud pašus Eiropas integrācijas pamatus. Vēl ir laiks rīkoties. Ļaujiet mūsu balsīm tikt sadzirdētām, un strādāsim kopā, lai ietekmētu sarunas, pirms tās sasniedz izšķirošo posmu,” sacīja Moreno.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm.

Reģionu komitejā viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.