Premjers, kurš otrdien Ministru kabinetā tikās ar industrijas pārstāvjiem, žurnālistiem uzsvēra, ka šim jautājumam plānots pievērsties nākamgad, pārskatot daļu finansējuma, kas tiek piešķirts bez konkursa. Kulbergs uzsvēra, ka šādā veidā tas neturpināsies.

Viņš atzīmēja, ka patlaban panākta vienošanās, ka kino nozarei piedāvās skaidru finansējumu, ar ko industrija varēs rēķināties, un pēc tam tas tālāk tiks izstrādāts. Kulbergs uzsvēra, ka plānots izstrādāt modeli, kā kino nozari finansēt.

Jau vēstīts, ka Kulbergs iepriekš paudis nostāju, ka būtu jāvērtē iespēja atteikties no iecerētā straumēšanas platformu nodokļa un tā vietā vairāk fokusēties uz kino nozares attīstības atbalstīšanu. Premjers atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt, vai ieguvumi no šāda nodokļa atsver iespējamos riskus attiecībās ar Latvijas stratēģiskajiem partneriem.

Kulbergs uzskata, ka potenciālie ieņēmumi no nodokļa būtu salīdzinoši nelieli, savukārt nozīmīgākus ieguvumus Latvijai varētu sniegt ārvalstu filmu producentu interese par filmēšanu Latvijā. Viņš atgādināja, ka Valsts prezidents vizītes laikā ASV ticies ar filmu industrijas pārstāvjiem, tostarp “Warner Brothers”, kuri izrādījuši interesi par sadarbības iespējām.

Iebildumus Kulberga paustajam izteikuši kino nozares pārstāvji, kuri uzskata, ka jaunais maksājums ir jāievieš.

Pašlaik ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem noteikts, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, pārskatu par iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma pirmo reizi iesniegtu līdz 2028. gada 31. maijam par posmu no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Savukārt, ja ieguldījumi 2027. gadā un 2028. gadā tiek veikti vismaz 300 000 eiro apmērā, 2026. gadā un 2027. gadā gūtie ieņēmumi nebūtu jādeklarē.

Likumprojektu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību skatītājiem, anotācijās paudusi Kultūras ministrija (KM). Tā atzīmē, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to piedāvājumā ir salīdzinoši maz Latvijā radīta satura, turklāt tās līdz šim nav ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.

Paredzēts, ka prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Saskaņā ar ieceri pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Ieguldījumus varēs veikt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu, iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra (NKC) budžetā. Prasības nebūs attiecināmas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

NKC vadītāja Dita Rietuma iepriekš komisijas deputātiem paudusi, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā kino nozare varētu iegūt aptuveni no 600 000 līdz vienam miljonam eiro gadā.

KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) iepriekš skaidrojis, ka attiecīgie grozījumi tiek gatavoti kopš 2022. gada un to izstrādes laikā veikti vairāki kompromisi ar nozares pārstāvjiem, tostarp attiecībā uz obligāto ieguldījumu apmēru.

Ministrijā norādīts, ka Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp “Tet” un “Latvijas mobilais telefons”, kamēr Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās ES valstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp “Netflix”, “Disney+”, “Amazon Prime Video”, “Apple TV+” un citi.

Pēc KM aplēsēm ārvalstīs reģistrētās straumēšanas platformas pēc regulējuma stāšanās spēkā NKC budžetā ik gadu varētu iemaksāt aptuveni 600 000 eiro Latvijas filmu un seriālu veidošanai. Ministrijā arī norādīts, ka līdzīgs regulējums jau ieviests 18 ES dalībvalstīs.