Latvijas Arhitektu savienības (LAS) un Liepājas pilsētas būvvaldes rīkotā divu dienu pasākuma tēma bija “Kultūrtirgus – vieta, kur cilvēki satiekas”.

Tirgi un tirgus laukumi gadsimtu gaitā ir uzkrājuši biezu kultūras veidošanās slāni un veidojuši būtisku pilsētu identitātes daļu.

Mūsdienās, mainoties sabiedrības paradumiem un attīstoties digitālajām tehnoloģijām, tirgu loma pilsētvidē piedzīvo būtiskas pārmaiņas, taču aktuālāks kļūst jautājums par tirgus teritoriju potenciālu daudzfunkcionālām publiskām telpām.

Tāpēc radošās ideju darbnīcās “Kur satiekas Liepāja” dalībnieki meklēja inovatīvus risinājumus Liepājas tirgus laukumu un apkaimju attīstībai.

“Ja te divas vai četras reizes gadā notiks tirgošanās, nekas nemainīsies,”

par tirdziņa lomu teica arhitekts Ervīns Timofejevs.

“Jābūt kaut kam, kas darbojas regulāri, piedāvā dažādību un ir sasniedzams visiem.”

Viņš un kolēģi tāpēc ļāvās domu lidojumam par kopienas pulcēšanās un iesaistes vietām, un tajā radās gan “Krūmu ielas republika” aiz deviņstāvu mājām, gan eksperiments ar pārvietojamiem apstādījumiem podos Annas tirgus laukumā, gan Zaļo birzi vienojoša kultūras, atpūtas un sporta objektu virkne.

Arhitekts, Urbānā Institūta līdzdibinātājs, valdes loceklis un projektu vadītājs, lektors RISEBA un Latvijas Universitātē Jonass Būhels uzsvēra, ka Liepāja un Latvija nav atšķirīga no Eiropas.

“Jūs gribat, jums vajag, bet šeit saka – ai, nē, to nevar darīt,”

viņš mudināja neatkāpties no konceptiem, tomēr uzsvēra, ka tie mēģina piepildīt pārāk lielu telpu.

Viņaprāt, tam, ko dara šodien, jābūt gana elastīgam arī pielietošanai nākotnē, un ļoti svarīgas plānošanā ir iekļaujošās zonas, kur pulcēsies cilvēki un būs priekšnoteikumi kopienas veidošanai.

Blakus LAS oficiālajai programmai gribējām ielikt Liepājas intereses un piedāvāt platformu parunāties un padomāt par problēmām, kas skar arhitektu, plānotāju profesiju kopumā, teica Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs.

“Mēs aizvien vēl tiekam mācīti par dieviem, kas zina risinājumus visiem jautājumiem.

Tagad sāk parādīties citi dievi mākslīgā intelekta izteiksmē, kuri spēj ātrāk atrast atbildes no tā, kas jau ir.

Mūsu vieta ir mācīties uzdot pareizos jautājumus,” viņš pauda.

Turklāt šie nav tikai arhitektoniski jautājumi par pilsētu kā apbūvi, bet sabiedriski jautājumi – cilvēku problēmas.

“Nē, tie nav projekti, un mēs nevaram rīt iet būvēt pēc tiem, bet tur ir idejas,”

viņš uzsvēra.

Liepājas būvvalde iesaistījusies apkaimju projektā, kurā nepieciešams definēt to robežas un centrus, tas viss prasa sabiedrības iesaisti.

“Tas, ko gribam galā dabūt, ir priekšlikumi, kādā svarīguma secībā un ko katrā tajā centrā varētu darīt, un tam šeit iegūtais būs noderīgs,” uzsvēra U. Kaugurs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.