Pēc aģentūras sniegtās informācijas, septembrī kopumā veiktas 698 856 biļešu reģistrācijas (vidēji 27 039 darba dienās un 13 000 brīvdienās). Aģentūra uzsver, ka pārsēšanās veidojusi vien 8,56% jeb 59 856 gadījumus mēnesī (vidēji 1 995 reizes dienā).

Salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūlijam, kad darbojās vecais tīkls (7,91%), pieaugums ir nieka 0,65 procentpunkti jeb mazāk nekā viena papildu pārsēšanās uz 100 reģistrācijām.

Pārsēšanās iespējas visbiežāk izmanto regulārie braucēji – aptuveni pusi no šīm reģistrācijām veido 30 dienu abonementu lietotāji, bet 18% – 90 dienu biļešu īpašnieki.

Visu šo statistisko bildi aģentūra pasniedz kā pierādījumu tam, ka laika biļete (40 minūšu logs) sniedz iedzīvotājiem elastību un finansiālu izdevīgumu, nevis rada apgrūtinājumu.

Populārākie maršrutu krustpunkti

Pēc datiem visvairāk pārsēšanās reģistrēts abos virzienos starp 3. autobusu un tramvaju (8 523 reizes). Tāpat bieži pārsēšanos veic starp 3. un 6. autobusa maršrutu (7 420 reizes), kā arī starp 6. autobusu un tramvaju (6 508 reizes).

Kā nozīmīgākie savienojumu punkti pilsētā kalpo pieturas ”Koncertzāle”, ”Pētertirgus”, ”Klaipēdas iela”, ”Ventas iela” un ”Pagrieziens uz Grīzupes ielu”.

Aģentūra uzstāj, ka tīkls netika nojaukts pēc būtības, bet gan veiktas “mērķētas, datos balstītas izmaiņas”, mazinot maršrutu pārklāšanos un pielāgojoties pilsētas mobilitātes plānam līdz 2035. gadam.

Turklāt nākotnē tiek solīts pielāgot kustības sarakstus labākai savienojamībai, savukārt 2027. gada sākumā pilsētā plānots ieviest jaunus elektroautobusus.

Vai skaitļi var būt maldinoši?

Neraugoties uz aģentūras mierinošajiem aprēķiniem, pasažieri norāda uz paradoksu kopējā reģistrāciju statistikā. Ieviešot laika biļeti un pārveidojot maršrutus tā, ka taisnie savienojumi vairs nav pieejami, cilvēki tiek spiesti pārsēsties.

Tā rezultātā viens un tas pats pasažieris, kurš iepriekš galamērķī nokļuva ar vienu braucienu un vienu reģistrāciju, tagad īsā laika posmā reģistrējas divos transportlīdzekļos.

Tas savukārt rada mākslīgu, “uzpūstu” biļešu reģistrāciju skaitu un kropļo reālo ainu – dati rāda augstākus ciparus un kustību, lai gan faktisko braucēju skaits pilsētā var nebūt audzis.

Pasažieru neapmierinātība un uzsāktā parakstu vākšana liecina, ka sausās atskaites un “0,65 procentpunktu pieaugums” vietējiem iedzīvotājiem neaizstāj pazaudēto komfortu un tiešos maršrutus, kurus nācies ziedot administratīvo reformu vārdā.

Darbs pie maršrutu tīkla pilnveides turpinās, sola aģentūra.

Tā ikdienā analizē biļešu reģistrāciju datus, izvērtē pasažieru ierosinājumus un uzrauga maršrutu un reisu izpildes kvalitāti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vietām, kur vēl nepieciešams labāk saskaņot kustības sarakstus.