Akcija Liepājā šogad notika Ventas ielā, iepretim uzņēmumam “Liepājas ūdens”, kur ikdienā satiksme ir intensīva.

Diemžēl lielākā daļa autovadītāju ne tikai neapstājās, lai palaistu pāri ielai, bet arī nepacietīgi uztaurēja tiem, kuri apstājās un pagaidīja.

Ielu akcijā iesaistītie šogad bija Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji – tās vadītājs Māris Ceirulis un aktīvists Aigars Bušs. Turpat netālu no abiem vīriešiem, kuri šķērso ielu, ceļot balto spieķi, arī VP pārstāvji.

Ilgi nav jāgaida, kad jau likumsargi aptur pirmos divus autobraucējus un uz vietas sāk pārrunas.

“Viņi skaidroja man un teica, ka pamanījuši un skatījušies uz mani,”

norāda VP pārstāvis Edgars Petrovics.

Akcija ir kā atgādinājums, ka šādas situācijas jāspēj ieraudzīt ne vien 15. oktobrī, bet arī atpazīt ikdienā.

Autovadītājiem izteica mutisku aizrādījumu.

Turklāt policijas pārstāvji bija stipri tālāk nekā M. Ceirulis, kurš labu brīdi bija pacēlis augšā spieķi kā atpazīstamības zīmi, kas autovadītājam būtu jāpamana un jāapstājas pirms cilvēka, lai ļautu viņam droši šķērsot ceļu vietā bez gājēju pārejas. 

“Mums ir bijušas daudz un dažādas kampaņas, kur stāstām par sevi, tostarp skolēniem. Sabiedriskajā transportā mani regulāri palaiž divas dāmas, lai gan man tas nav vajadzīgs. Ne visi izmanto balto spieķi, liela daļa izmanto asistentu, arī es, jo tā tomēr ir drošāk.

Daudz cilvēku ar balto spieķi nav ielās, bet var rasties nepieciešamība iet vienam, ja man nav atbalsta cilvēka,”

atzīst A. Bušs.

“Uz šīs ielas šobrīd satiksme ir diezgan neliela, bet man neviens līdz šim nav apstājies,” norāda vīrietis.

“Man tik daudz bail nav no automašīnām, kuras es varu dzirdēt, kā no skrejriteņiem. Tos nevar dzirdēt,” atklāj A. Bušs. Un riteņiem arī ātrums liels.

Vērojot autovadītāju reakciju, bieži radās iespaids, ka ielas malā neredzīgais vai jebkurš cits varētu stāvēt ar jebkādas krāsas vai izmēra spieķi vai ko citu, un arī nepamanītu.

Atsevišķi autovadītāji akcijā iesaistītajiem arī veltīja neglaimojošus žestus.

“Var jau meklēt visādus aizbildinājumus, cits var padomāt, ka ar makšķerkātu ielas malā stāv.

Cenšamies jau nešķērsot ielas, kur nav gājēju pārejas, bet, tāpat kā citiem, arī mums var rasties vajadzība un situācija, kad tas ir jādara,”

piebilst A. Bušs, kurš uzskata, ka informācijas ir daudz, bet varbūt cilvēki pēc akcijas kļūs acīgāki, uzmanīgāki, kāds būs feisbukā ielikts, kas esot gana iedarbīgs audzināšanas veids.

Kāds autovadītājs, pamanot spieķi, apstājas vairākus metrus pirms M. Ceiruļa, aiz tā veidojas auto rinda, otrais auto jau rāda pagrieziena rādītāju, ka brauks garām, un vēl uztaurē.

Uz taures signālu reaģē E. Petrovics un aicina autovadītāju piebraukt malā uz pārrunām.

Vēl policists, dodoties pie A. Buša, kādam autovadītājam, kas tuvojas M. Ceirulim, ar rokas žestu parāda, lai skatās, ka viņam blakus cilvēks ar paceltu spieķi.

“Ielu akcija ir ar mērķi šoferiem atgādināt arī par mums – cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kā arī neļaut aizmirst ceļu satiksmes noteikumus,” informē Liepājas Neredzīgo biedrība.

“Nezinu, kas šoreiz ir.

Parasti ir puse uz pusi, kas apstājas un neapstājas, kādreiz 70 procenti pret 30, šoreiz stipri dīvaini, ka gandrīz visi, tik daudzi, neapstājas!”

pēc 20 akcijas minūtēm saka M. Ceirulis.

“Mēs jau arī varam nomaldīties, ne tikai var būt nepieciešamība šķērsot ielu,” piemetina biedrības vadītājs.

“Grūti saprast, vai senāk likuši tiesības un jauninājumi palaisti garām? Arī jaunajiem vadītājiem esmu prasījis, vai vērš uzmanību, ja signalizē ar balto spieķi, ka jebkurā vietā šis cilvēks jāpalaiž pāri ielai. Atbildes bija, ka īsti ne, tā garāmejot pieminot tikai.

Te jau ir stāsts par izglītošanu pašos pamatos,”

viņš norāda.

Pēc biedrībai zināmās informācijas, Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes problēmām. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.