Šādu priekšlikumu Butāns iesniedzis grozījumiem VAD likumā trešajam lasījumam.

Deputāts rosina noteikt, ka pēc brīvprātīgo iekļaušanas iesaukumā trūkstošo iesaucamo skaitu prioritāri komplektētu no tiem VAD pakļautajiem pilsoņiem, kuri atlases dienā neiegūst izglītību un nav nodarbināti.

Ja šādu pilsoņu skaits pārsniegtu nepieciešamo iesaucamo skaitu, atlasi viņu vidū veiktu pēc nejaušības principa.

Savukārt, ja ar šiem pilsoņiem nepietiktu iesaukuma nokomplektēšanai, pārējos iesaucamos pēc nejaušības principa atlasītu no citiem VAD pakļautajiem pilsoņiem, kuri dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi, kā arī no tiem pilsoņiem, kuru atbilstības VAD izvērtēšana ir pārtraukta, jo viņi atsaukuši savu pieteikumu līdz veselības pārbaudes pabeigšanai vai nav pildījuši šajā likumā noteiktos pienākumus.

Priekšlikums paredz, ka par pilsoni, kurš neiegūst izglītību un nav nodarbināts, uzskatītu personu, kurai Valsts izglītības informācijas sistēmā nav reģistrēts aktīvs izglītojamā vai studējošā statuss un kura Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā nav reģistrēta kā darba ņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs.

Lai nodrošinātu šādu atlases kārtību, deputāts rosina paredzēt tiesības iegūt no VID informācijas sistēmām ziņas par iesaucamā darba ņēmēja statusu, tā iegūšanas un zaudēšanas datumu, kā arī saimnieciskās darbības veicēja statusu.

Butāns rosina noteikt, ka valdībai līdz šā gada 31. decembrim jāpieņem nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai jauno iesaukuma komplektēšanas kārtību varētu piemērot 2028. gada janvāra iesaukumam.

Latvijā VAD tika ieviests 2023. gadā. Sākotnēji dienests bija tikai brīvprātīgs, jo pietiekams skaits pilsoņu pieteicās labprātīgi. Pirmais obligātais iesaukums ar atlasi notika 2025. gadā.