Jau ziņots, ka Čehijā piektdien un šomēnes notika vēlēšanas, kurās tika izraudzīta trešdaļa senatoru, kā arī pilsētu un municipālo padomju deputāti.

Vēlēšanu pirmā kārta notika 9. un 10. oktobrī, bet otrā kārta – 16. un 17. oktobrī.

Babišam šīs vēlēšanas bija pirmais popularitātes pārbaudījums pie balsošanas urnām pēc stāšanās amatā pagājušā gada decembrī, un viņš atzinis, ka balsojuma rezultāti ir katastrofāli.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem kandidāti, kas ir saistīti ar opozīcijas partijām, ieguva 22 no 27 mandātiem, kas tika sadalīti vēlēšanās.

Opozīcijai tādējādi izdevies saglabāt vairākumu Senātā, kur kopumā ir 81 vieta.

Babiša vadītā populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO) nespēja izcīnīt nevienu papildu vietu, saglabājot Senātā esošās 14 vietas.

“Mēs noteikti negaidījām, ka šajās vēlēšanās neiegūsim nevienu vietu Senātā,” atzina Babišs, taču pauda apņēmību turpināt īstenot valdības programmu.

Babiša valdība plāno pārveidot valsts sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas kārtību, lai gan šis plāns izsaucis lielu pretestību.

Viņa koalīcija ir arī pārtraukusi tiešo militāro atbalstu Ukrainai un iebildusi pret Eiropas Savienības (ES) politiku cīņā pret globālo sasilšanu.

Lai gan Čehijas parlamenta apakšpalātai ir galvenā loma likumdošanā, Senātam ir liela teikšana konstitucionālo grozījumu pieņemšanā un Konstitucionālās tiesas tiesnešu apstiprināšanā.