Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēl nav saņemti.

PVD graudu tranzīta sūtījumu kontroli sāka šogad 16. septembrī, bet pirmie graudu paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem tika paņemti 22. septembrī.

ZM norāda, ka paraugi prioritāri atlasīti no lielāko Krievijas graudu nosūtītāju un saņēmēju sūtījumiem Latvijā.

Paraugiem tiek veikta izotopu profilēšana un elementu sastāva analīze, nosakot graudos saglabājušās dabiskās pazīmes, kuras ietekmē to audzēšanas vietas klimats un vides apstākļi.

Šādi paredzēts pārbaudīt graudu izcelsmi.

PVD robežkontroles punktu inspektori sākotnēji veic graudu tranzīta sūtījumu dokumentāro kontroli.

Tās laikā pārbauda sūtījuma pavaddokumentus un tajos norādītās informācijas savstarpējo atbilstību, tostarp dzelzceļa pavadzīmēs minētos dokumentus, rēķinus, kvalitāti apliecinošos un izcelsmes dokumentus, kā arī fitosanitāros sertifikātus.

Tāpat tiek analizētas dokumentos norādītās adreses un sūtījuma pārvadāšanas maršruts, īpašu uzmanību pievēršot iekraušanas, pārkraušanas un robežu šķērsošanas vietām, kā arī neparastai vai savstarpēji nesaskanīgai informācijai.

Ja dokumentu pārbaudē rodas aizdomas par graudu iespējamu izcelsmi no Krievijas pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām, PVD informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un pieņem lēmumu par paraugu ņemšanu.

Paraugi tiek ņemti arī pēc Muitas pārvaldes pieprasījuma.

Vienlaikus Latvija plāno iesaistīties starptautiskajā “Graudu izcelsmes pārbaudes sistēmā” (“Grain Verification Scheme”, GVS), lai pārbaudītu graudu izcelsmi gadījumos, kad pastāv aizdomas par to iespējamu nelikumīgu izvešanu no pagaidu okupētajām Ukrainas teritorijām.

Šim nolūkam paredzēts noslēgt saprašanās memorandu starp Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Vides, pārtikas un lauku lietu departamentu un Latvijas Zemkopības ministriju.

Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes tranzīta graudu sūtījumu paraugu ņemšanā un testēšanā Latvijā ir iesaistīts PVD, zinātniskais institūts “Bior” un VID Muitas pārvalde.

Informatīvais ziņojums sagatavots pēc Ministru kabineta 6. oktobra uzdevuma ZM informēt valdību par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes tranzīta graudu paraugu ņemšanas un testēšanas gaitu.

Ziņojumu paredzēts iesniegt Ministru kabineta 20. oktobra sēdē.

LETA jau vēstīja, ka Saeima 24. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzīvnieku barības aprites likumā, kas paredz robežkontrolei pakļaut graudu kravas no trešajām valstīm.

Saeimas Preses dienestā informēja, ka grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā paredzēti, lai nodrošinātu, ka caur Latvijas teritoriju netiek pārvadātas Ukrainā nolaupītās kravas, tostarp graudi.

Latvija ir aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu jeb laišanu brīvā apgrozībā Latvijā, un 2026. gada augustā aizliegums tika vēl paplašināts.

Izmantojot ārējā tranzīta muitas procedūru, trešo valstu preces var šķērsot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) muitas teritoriju, nenonākot ES tirgū un netiekot laistas brīvā apgrozībā.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši VID datiem deviņos mēnešos tranzītā caur Latviju vestas 289 995 tonnas graudaugu no Krievijas, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.

Savukārt no Baltkrievijas tranzītā caur Latviju deviņos mēnešos vests 131 417 tonnas graudaugu, kamēr gadu iepriekš attiecīgajā periodā tās bija 60,8 tonnas.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.