76% vēlētāju atbalstījuši Albertas provinces palikšanu Kanādā, un tikai 23% atbalstījuši procesa sākšanu, kas varētu novest pie provinces atdalīšanās no Kanādas, ziņo CBC, norādot, ka saskaitīts jau vairāk nekā miljons balsu.

Rezultātu paziņošana aizkavējās, jo vairāk nekā 100 vēlēšanu iecirkņiem pirmdien nācās pagarināt balsošanas laiku, jo tie atvērās ar nokavēšanos.

Vairāk nekā 1,35 miljoni cilvēku jeb 43% balsstiesīgo nobalsoja iepriekš vai izmantoja īpašo balsošanas kārtību.

Alberta, kurā atrodas pasaulē ceturtās lielākās apstiprinātās naftas rezerves, ir kovboju zeme un konservatīvo spēku bastions, kuras politiskā kultūra jau sen bijusi tuvāka Amerikas Rietumiem nekā lielākajai daļai Kanādas.

Nepatika pret Otavu ir dziļi iesakņojusies, daudziem uzskatot, ka Kanādas valdība izturas netaisnīgi pret provinci, taču tradicionāli tā nav izpaudusies kā plaša atbalsta izpausme neatkarībai.

“Alberta būtībā tiek uzskatīta par, jūs zināt, koloniju. Viņi grib no mums ņemt, ņemt un atkal ņemt, neko nedodot pretī,” aģentūrai AP sacīja viens no vēlētājiem Veinraitā.

Edmontonā 59 gadus vecais Deivs Malka kritizēja naudas tērēšanu “referendumam par referendumu”, tā vietā, lai šos līdzekļus novirzītu veselības aprūpei.

Viņaprāt, laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draud Kanādai, šāds referendums bija galīgi nevietā.

35 gadus vecais Džeiks Greiems no Kalgari pauda cerību, ka balsojums izbeigs šo diskusiju: “Es ceru, ka tas uz ilgu laiku izbeigs šo jautājumu un ka rezultāts būs skaidrs un izšķirošs, ka šīs neapmierinātības izpausmes uz laiku pazudīs un mēs varēsim būt vienota Kanāda.”

Neskatoties uz priekšlikuma acīmredzamo neveiksmi, separātistu līderi paziņojuši, ka viņi ir pārvērtuši marginālu mērķi par pastāvīgu kustību, kas neizzudīs.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs iepriekš aicināja Albertas iedzīvotājus balsot par vienotību.

“Balsojiet tā, it kā no tā būtu atkarīga Kanādas nākotne, jo tā patiešām ir,” piektdien mītiņā Edmontonā teica premjers.

Albertas labējā premjerministre Daniela Smita izsludināja referendumu, saskaroties ar spiedienu no separātistiem savā Apvienotajā konservatīvajā partijā, lai gan viņa pati iebilst pret neatkarību.

Viņa atsaucās uz aptauju, kas liecināja, ka atdalīšanos atbalsta tikai 22% provinces vēlētāju, taču, pēc viņas teiktā, šis rādītājs joprojām ir pārāk augsts.

Bijušais Albertas premjerministrs Džeisons Kenijs norādīja, ka separātistu partijas tradicionāli piesaistīja tikai 1% vai 2% balsu.

Viņš norādīja, ka sašutums par Covid-19 ierobežojumiem palīdzēja mobilizēt aktīvistus, kuri vēlāk pievienojās separātistu kustībai.

Trampa tirdzniecības karš un draudi padarīt Kanādu par 51. ASV štatu palīdzējuši Kārnijam piesaistīt atbalstu Albertā, kur liberāļu premjerministri vēsturiski nav bijuši populāri.