Galīgais rīkojums attiecas uz DIP finansējumu un nenozīmē “Chapter 11” procesa vai aviokompānijas reorganizācijas galīgu pabeigšanu.

Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.

No pirmās finansējuma daļas 140 miljoni eiro bija atļauti jau ar tiesas pagaidu rīkojumu, savukārt pēc galīgā rīkojuma stāšanās spēkā “airBaltic”, izpildot DIP finansējuma līgumā noteiktos nosacījumus, var saņemt atlikušos 35 miljonus eiro.

Vienlaikus galīgais rīkojums nenozīmē, ka visi 350 miljoni eiro “airBaltic” ir pieejami nekavējoties. Otrās un trešās finansējuma daļas jeb kopumā līdz 175 miljonu eiro izsniegšana ir atkarīga no attiecīgo DIP finansējuma līguma nosacījumu un restrukturizācijas procesa starpposma mērķu izpildes, kā arī no atsevišķa tiesas lēmuma par nodrošinājuma prioritāti jeb tā dēvēto “Priming Order”.

Tiesas sēde par “Priming Order” paredzēta 17. novembrī un 18. novembrī. Tādējādi tiesa vēl nav izlēmusi, vai DIP aizdevēju ķīlām piešķirama prioritāte pār ķīlām uz aktīviem, kas nodrošina 2029. gada obligācijas.

Līdz šāda rīkojuma pieņemšanai DIP ķīlas netiek piešķirtas uz aktīviem, kuri “Chapter 11” pieteikuma dienā bija apgrūtināti ar pienācīgi nostiprinātām ķīlām 2029. gada obligāciju nodrošināšanai.

Galīgajā rīkojumā tiesa konstatējusi, ka DIP finansējums izraudzīts konkurējošā procesā, lai konkrētajos apstākļos saņemtu labāko pieejamo finansējumu. Tāpat tiesa atzinusi, ka finansējuma noteikumi un maksas ir taisnīgas, saprātīgas un konkrētajos apstākļos labākās pieejamās, bet sarunas notikušas godprātīgi un pēc savstarpēji neatkarīgu pušu principa.

Rīkojumā apstiprinātas arī DIP līgumā paredzētās maksas, tostarp saistību, sākotnējā un izejas maksa, kā arī minimālās atdeves maksājums. Atbilstoši DIP līguma noteikumiem tās uzskatāmas par nopelnītām, neatmaksājamām un neatsaucamām.

Šie tiesas secinājumi ir būtiski, jo 2029. gada obligāciju turētāju grupa “Ad Hoc Group” iepriekš iebilda pret DIP finansējuma nosacījumiem. Grupa cita starpā apgalvoja, ka finansējuma piesaistes process neesot bijis pietiekami konkurējošs un ka tai bijis alternatīvs finansējuma piedāvājums.

Obligacionāri iebilst arī pret iespējamu viņu nodrošinājuma prioritātes samazināšanu par labu DIP aizdevējiem. Šo jautājumu tiesa galīgajā DIP rīkojumā nav izlēmusi, un tas tiks skatīts atsevišķajā “Priming Order” procesā.

Tiesa galīgajā rīkojumā arī ratificējusi iepriekš veikto EDC un “Axiom Baltic Services” finanšu līzinga saistību pilnīgu atmaksu, attiecīgo aktīvu pāreju uz “airBaltic” un pirmās prioritātes ķīlu piešķiršanu DIP nodrošinājuma aģentam uz šiem aktīviem.

Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa pirmdien apstiprināja atlikušās pirmās finansējuma DIP daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu “airBaltic”. Līdz šim uzņēmums jau bija saņēmis 140 miljonus eiro, un līdz ar šo lēmumu pirmā finansējuma daļa 175 miljonu eiro apmērā ir apstiprināta pilnā apmērā.

“airBaltic” no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas “Airbus A220” lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”. Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš “airBaltic” bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.