Dažu mēnešu laikā interesenti, kuri iesaistās projektā, var iepazīt profesijas, apmeklēt kursus, piedalīties radošās aktivitātēs, apgūt, pilnveidot un stiprināt dažādas prasmes un daudzas citas noderīgas lietas, lai attīstītu karjeras iespējas.

Valērija Jansone pagājušā gada decembrī sociālajos medijos ieraudzīja paziņojumu, ka “Proti un dari” meklē dalībniekus.

Tobrīd 26 gadus vecā jauniete, kura pēc vidusskolas pabeigšanas vairākus gadus bija veltījusi darbiem, ģimenes dzīvei un bērna audzināšanai, saprata, ka kaut ko vēlas dzīvē mainīt un darīt.

“Bija kārtīga ģimenes rutīna, apzinājos, ka vairs neredzu sevi ilgstoši mājsaimnieces lomā.

Ieraudzīju paziņojumu, nolēmu pieteikties,” stāsta jauniete.

Līdz tam Valērija bija strādājusi veikalā par pārdevēju, bērnudārzā par skolotāja palīdzi un viesu namos.

“Ik pa laikam strādāju, taču, tā kā bērniņš slimoja, nolēmu palikt mājās,” viņa stāsta līdzšinējo pieredzi.

Tālākizglītošanos un karjeru Valērija bija nolikusi nostāk. Sapratusi, ka ir īstais brīdis, lai ko mainītu.

“Ar šī gada sākumu uzsāku dalību projektā.

Daudz kam izgāju cauri, bija meistarklases, dažādu profesiju stāsti, ēnošanas. Ļoti bagātīga pieredze!”

prieku pauž jauniete.

Valēriju vienmēr saistījusi ekonomika, tāds virziens viņai bijis arī vidusskolā.

“Projekta pēdējā mēnesī uzsāku grāmatvedības kursus. Pabeidzu, sāku strādāt pie grāmatvedes par tādu kā palīgu. Tagad arī strādāju. Un šobrīd es arī studēju Latvijas Universitātē grāmatvedību,” savu uzrāvienu projektā un arī pēc tā atklāj Valērija, kura ir sajūsmā, ka pēc piecu gadu pauzes tomēr izdevies nonākt sev tīkamajā jomā, saprast, ka tā ir īstā.

Viņa piekrīt – labs nāk ar gaidīšanu.

Valērija ir pateicīga savai mentorei Lāsmai Baštikai un grāmatvedei, skolotājai Jekaterinai Jeļisejenko, pie kuras vēl tagad Valērija strādā, gūst pieredzi.

“Lāsma uzrunāja organizācijas “YOU+” vadītāju Andri. Minēja, ka ir darba vieta caur Nodarbinātības valsts aģentūru, tā nokļuvu pie “YOU+” grāmatvedes Jekaterinas,” viņa skaidro.

Kā vēl vienu noderīgu iespēju jauniešiem Valērija min “Vienu pieturu”, kur noteikti ir vērtīgi aiziet uz tikšanos un jebkuriem pasākumiem.

Bez atbalsta personām ikdiena nebūtu iedomājama, atzīst Valērija. Ģimene ir viņas prioritāte, kas arī daudz iemācījusi.

“Bērns iemāca plānot laiku, tādēļ neteiktu, ka šobrīd būtu grūti savienot. Visam atrodas laiks, visu var salikt. Turklāt ir iespēja studēt attālināti. Tā ka varu salāgot,” uzsver Valērija.

“Ir jāsaņemas un jāiziet no komforta zonas. Ja to nedarīs, paliks uz vietas,”

viņa vērtē.

“Man parādījās jauns dzīvesprieks. Šķiet, ka viss virzās tā, kā tam jābūt.”

Valērija atzīst, ka varbūt kādu brīdi piezagusies doma, ka šis viss nāk par vēlu, taču secinājusi, ka nav obligāti tūlīt pēc vidusskolas jāiestājas, lai mācītos tālāk.

“Neko nevar nokavēt.

Man arī šķita, ka esmu nokavējusi visu. Bet klausījos dažādu profesiju stāstus, un nav visiem tūlīt pēc vidusskolas skaidrs, ko darīt. Man sākumā bija darbs, pēc tam skola. Man liekas, ka strādājot es iepazīstu vairāk sevi, saprotu, kas man padodas un nepadodas,” ieguvumus no pieredzes secinājusi Valērija. 

Ir jānonāk cilvēkos, apritē. Kā līdz tam tikt – jāseko līdzi informācijai.

“Kad gāju pirmo reizi uz projekta nodarbībām, biju satraukusies, pēc tam jau aizmirsu, ka man tāds uztraukums vispār ir bijis,” norāda Valērija.

Uzziņai

Cik Latvijā ir jauniešu, kuri nestrādā un nemācās?

– 2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija aptuveni 11 100 jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Šīs vecuma grupas bezdarba līmenis – 15%.

– 2025. gadā Latvijā bija 29 300 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādāja, nemācījās un neapguva profesiju. Tas ir 11% no visiem šīs vecuma grupas jauniešiem.

Lielākā daļa jeb 17 100 jauniešu bija vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (pēc pamatskolas un kad parasti pabeidz augstskolas).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.