Šodien, 20.februārī, pilsētas domes Attīstības komitejas
sēdē tika skatīts jautājums par tirdzniecības centra būvniecības ieceri Rožu
laukumā 1/4. Deputāti atbalstīja tirdzniecības centra būvniecības ieceri, jo
arhitekti uzskata, ka pilsētai šajā vietā ir “izlauzti zobi”, vien
iecerē jāizdara nelielas korekcijas, portāls uzzināja komitejas sēdē.

Kā deputātiem stāstīja arhitekts Andris Kokins, pagaidām ir
izstrādāts tirdzniecības centra ”Rožu galerija” mets, kas paredz teritorijas
Rožu laukumā 1/4 apbūvi 60% apmērā. Pēc viņa teiktā  būve iecerēta divu stāvu augstumā Stendera
ielas pusē, bet četru stāvu augstumā Rožu laukuma pusē.

Viņš skaidroja, ka koki Rožu laukumā  1/4, kur
patlaban ir pagaidu autostāvvieta, stādīti pēc Otrā Pasaules kara un to
vidējais vecums ir aptuveni 70 gadi. Pēc A.Kokina teiktā būvniecības iecere
paredz lielāko daļu koku saglabāt, Stendera ielas pusē tos neaiztiekot,
savukārt 15 kokus iedēstot no jauna.

Arhitekts skaidroja, ka iecerētajam tirdzniecības centram
paredzētas vairākas ieejas. ”Cokola stāvā, kas iedziļināts par aptuveni diviem
līdz trīs metriem, paredzēta automašīnu stāvvieta 150 transportlīdzekļiem.
Šobrīd esošajā laukumā vieta ir vien vidēji 80 automašīnām,” uzsvēra A.Kokins,
turpinot: ”Pazemes autostāvvietā būs vieta elektroauto lādēšanai, kas būs pirmā
šāda vieta Liepājā. Tāpat paredzēta arī elektroratiņu noma, kā tas ir Eiropā,
lai pa tirdzniecības centru ērtāk būtu pārvietoties pensionāriem un cilvēkiem
ar īpašām vajadzībām.”

Pirmajā stāvā paredzēta tirdzniecības zāle, kā arī plānota
vieta prezentācijām un degustācijām. Otrajā stāvā – tirdzniecības vietas
rūpniecības precēm. Savukārt trešais stāvs iecerēts kā bērnu stāvs, kā arī tajā
plānots restorāns. ”Ēkā būs gan lifts, gan kāpnes un eskalators, norādīja
A.Kokins, piebilstot, ka Stendera ielas pusē plānotas arī atklātas kāpnes, kas
ļautu no ielas nokļūt uz jumta terasi, kas plānota uz ēkas.

A.Kokins uzsvēra, ka patlaban teritorija Rožu laukumā 1/4 patiesībā
netiek apsaimniekota. Viņš norādīja, ka arhitekti šo vietu Liepājas centrā
saucot par ”izlauztiem zobiem” pilsētas sejā.

Arhitekts piebilda, ka iecerētā objekta interjerā paredzēti
moderni risinājumi un gaišas krāsas. Savukārt liektās līnijas, kas iestrādātas
metu skicē, izvēlētas tādēļ, ka Liepājā ir daudz jūgendstila ēku, kurās ir šīs
liektās un plūstošās līnijas.

Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns savukārt
deputātus informēja, ka būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā, kas notika
no 2014.gada 17.janvāra līdz 14.februārim, kopumā viedokli rakstiski izteikušas
474 personas. Apspriešanas laikā saņemtas 347 aptaujas lapas un piecas
vēstules, tai skaitā vēstule ar 68 parakstiem un vēstule ar 57 parakstiem.
Apkopotā informācija vēsta, ka Rožu galerijas būvniecības ieceri Liepājas
centrā ir atbalstījušas 137, bet būvniecības ieceri noraidījušas 263
personas. 

Ne visos iesniegumos atbilstoši Ministru kabineta
noteikumiem Nr.331 “Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība”
bija norādīts iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai
juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Tāpēc
tika gan ņemti vērā šajos iesniegumos izteiktie viedokļi, bet šos iesniegumus
nebija iespējams pieskaitīt, nosakot būvniecības ieceri atbalstošo un noraidošo
personu skaitu. 

Būvniecības ieceres atbalstītāju argumenti bija: atjaunota
pilsētas vēsturiskā centra apbūves struktūra, likvidētas kara laika pilsētvides
postījumu sekas; tiks sakārtota esošā degradētā vide un likvidēts pilsētas
sirdī neiederīgais piemineklis automašīnām – automašīnu stāvlaukums Rožu
laukumā; būs jaunas darba vietas, jaunas iespējas jauniem uzņēmējiem
(tirdzniecības jomā); būs jauna, mūsdienīga arhitektūra (arī citviet Eiropā
pilsētas vēsturiskajos centros būvē jaunas ēkas, kas atspoguļo modernu,
mūsdienīgu arhitektūru).

Būvniecības ieceres noraidītāju argumenti bija: Liepāja ir
pilsēta ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, nevajag jaunu tirdzniecības centru
pilsētas centrā, pietiek ar tirdzniecības centru “Kurzeme”, apkārt
esošie veikali stāv tukši un pustukši (liepājniekiem ir mazas algas, nav
pirktspējas, pilsēta ir pilna ar “second hand” un lombardu
tirdzniecības vietām); paredzams, ka apkārtējie mazie veikaliņi bankrotēs, tiks
zaudētas darbavietas; tiks likvidēti 16 koki un iespējams atlikušie ies bojā
gruntsūdeņu izmaiņu dēļ; būvniecība ietekmēs blakus esošo vēsturisko ēku un
Liepājas sv.Trīsvienības baznīcas konstruktīvo stāvokli, jo būvniecība izraisīs
gruntsūdeņu izmaiņas un tirdzniecības piegādes transports radīs intensīvu
vibrāciju; nevajag apbūvēt, jo vieta jāveido kā iekopts skvērs pilsētnieku
atpūtai ar koku stādījumiem, vasaras kafejnīcām, strūklaku un telpu, kur svinēt
pilsētas svētkus, izvietot skatuvi un sagaidīt gadu miju; ēka arhitektoniski
neiederas vēsturiskajā centrā, par daudz kontrastē ar apkārtējām ēkām, tā ir
par masīvu un par daudz stikla – vēl viens “stikla monstrs”, līdzīgi
kā Graudu un Jūras ielas krustojumā (t/c “Galerija”); būvniecības
iecere neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam, ir palielināts
pieļaujamais apbūves blīvums; nav pieņemama apbūve kā tāda, tai jābūt bezmaksas
automašīnu stāvvietai; tiks zaudētas automašīnu stāvvietas centrā, jo jaunā
tirdzniecības centra autostāvvietas būs aizņemtas ar apmeklētāju autostāvvietām
un nav garantijas, ka autostāvvietas netiks pārbūvētas par tirdzniecības telpām
– līdzīgi kā tas ir noticis t/c “Kurzeme” vai par noliktavām kā t/c
“Galerija”.

Pilsētas galvenais arhitekts apkopojis šī objekta publiskās
apspriešanas rezultātus un sagatavojis gala ziņojumu, kas ievietots mājas lapā www.liepaja.lv – sadaļā
Būvniecība/Sabiedriskās apspriešanas. 

I.Kalns deputātiem atzina, ka, viņaprāt, būvniecības iecere
ir atbalstāma, vien izdarot tajā vairākas korekcijas.

Deputāti neiebilda pret būvniecības ieceri, taču viņiem bija
vairāki papildjautājumi. Piemēram, Jānis Vilnītis interesējās, vai
tirdzniecības centrā būs vieta arī vietējiem tirgotājiem. Viņš pauda satraukumu
arī par to, kur pēc laukuma apbūvēšanas notiks Jaunā gada sagaidīšana un citi
publiski pasākumi.

Projekta ”Rožu galerija” pārstāvis uz J.Vilnīša pirmo
jautājumu atbildēja, ka iecerēto tirdzniecības centru, ko realizēt plānots 15
mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, nav paredzēts nodot ārvalstu uzņēmēju
apsaimniekošanā, bet gan orientēt uz vietējo tirgu.

Pilsētas mērs Uldis Sesks skaidroja: ”Laukums starp
universitāti un iecerēto tirdzniecības centru ir gana plašs, lai tajā reizi
gadā sarīkotu Jaunā gada sagaidīšanu liepājniekiem. Domāju, ka neradīsies
problēmas.” Savukārt valsts svētkus, piemēram, 18.novembri, viņš rosina atzīmēt
rekonstruētajā J.Čakstes laukumā, kur plīvo valsts karogs.

Nopietnas iebildes pret tirdzniecības centra būvniecību
pauda vien RTU pārstāve, kura pauda bažas, ka tirdzniecības centrs, ja uz tā
jumta paredzēts būvēt terasi, var būt tikpat bīstams, kā ”Maxima” Rīgā. A
Kokins skaidroja, ka šajā gadījumā iecerēts izmantot nevis metāla
konstrukcijas, ko ietekmē mitrums un temperatūras svārstības, bet gan
dzelzsbetonu.

Portāls jau informēja, ka tā kā iedzīvotāji ir izrādījuši
lielāku interesi nekā parasti par šodienas Liepājas domes Pilsētas attīstības
komitejas sēdi, kurā lēma arī par tirdzniecības centra “Rožu
galerija” būvniecības ieceri, šo sēdi videopārraidē varēja skatīties arī
domes ēkas lielajā zālē. 

Attīstības komitejā, sešiem deputātiem balsojot ”par” un
vienam atturoties, tika atbalstīta ”Rožu galerijas” būvniecības iecere. Gala
lēmumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, tas ir, par atbalstu būvniecības
iecerei vai tās noraidīšanu deputāti pieņems domes sēdē nākamajā ceturtdienā,
27.februārī.