Salīdzinājums ar bišu stropu vai skudru
pūzni būtu banāls, un pati “Lielā dzintara” būve ir tik varena un
neparasta, ka Liepājā tai salīdzinājuma nav. Bet aktīvo rosību no mīnus otrā
stāva līdz jumtam nevar neredzēt. Strādnieku skaits katru dienu ir mainīgs, bet
šajās dienās ir aptuveni 200–230 celtnieku, pastāstīja būvlaukuma vadītājs, ģenerāluzņēmēja
SIA “Merks” pārstāvis Artis Šmits, kurš otrdien “Kurzemes
Vārdam” izrādīja topošo ēku.

Pārmaiņas kopš vasaras sākumā redzētā ir
lielas. Tāds iespaids, ka būvē notiek viss uzreiz. Mīnus otrajā stāvā apjomīgā
ventkamera, tagad tā tiek piepildīta ar ventilācijas agregātiem. Mīnus pirmajā
stāvā var redzēt, kā veidojas Mūzikas vidusskolas individuālo nodarbību klases,
pavisam nelielas telpiņas. Tajās, tāpat kā daudzās citās telpās, būs siltās
grīdas un aukstie griesti, lai telpu klimats būtu komfortabls. Galvai jau jābūt
vēsumā un kājām – siltumā, skaidro A. Šmits. Arī stāvu augstāk veidojas
konkrētākas mūzikas klašu aprises. Būvlaukuma vadītājs norāda uz akustiskajiem
griestiem, kuri slāpēs skaņu. Mēs dodamies aizvien augstāk. Stāvu skaits nav
tik vienkārši sarēķināms, jo griestu augstums dažādās telpās ir dažāds. Savā
ziņā pastaiga būvlaukumā apkārt topošajai lielajai zālei atgādina savītu
gliemeža māju, taču viss ir daudz sarežģītāk un nezinātājam orientāciju
pazaudēt ir viegli. A. Šmits gan saka, ka šajā ēkā nekad neesot
apmaldījies, jo būvlaukumā viņš ir no tā pirmās dienas. Tieši ēkas sarežģītā
ģeometrija, kura jāizpilda precīzi, pašlaik ir būvnieku grūtākais uzdevums.
Nākamais lielākais darbs būs nodrošināt koncertzālei solīto izcilo akustiku, domā
būvlaukuma vadītājs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18. septembra numurā.

#kvards-20140918-01#

20Skatīt galeriju