Liepājas Universitātē norisinās
Vācbaltu – igauņu darbības veicināšanas biedrības un Liepājas Universitātes
organizēta konference “Baltijas vēsture – latvieši un vācieši”.
Konference notiek 12. reizi ar ilggadēju baroneses Babetes fon Zasas un Vācijas
valdības atbalstu. Tā pulcē vēsturniekus, Latvijas augstskolu studentus un
mācībspēkus, kā arī tos cilvēkus, kas vēlas papildināt savas zināšanas par
Baltijas vēsturi.

Konference
notiek vācu valodā, tās tematika aptver astoņus gadsimtus Latvijas vēsturē.
Referē vēsturnieki no Latvijas Universitātes, kā arī Vācijas lektori Hans
Viktors Peters no Lībekas, Tilmans Plats un Kristians Peplovs no Greifsvaldes
un Renāte Adolfi no Līneburgas. Viņi referē 
par dažādu valstu politisko un ekonomisko varu ietekmi Baltijā
viduslaikos, par valstiskuma veidošanos Latvijā un vācbaltu likteņiem 20.
gadsimtā, kā arī par vācu valodas vēsturisko lomu Latvijā.

Konferences
organizatore no Liepājas Universitātes filoloģijas maģistre Elita Balčus
uzsvēra: “Konferencē runājam par vēsturiskajiem notikumiem Baltijas telpā
– kā Latvijas iedzīvotāju dzīvi ietekmējuši dažādi ārējie apstākļi.
Priecājamies, ka ir cilvēki, kas mums atgādina, ka šādi notikumi ir bijuši.
Uzskatu, ja tu nezini savu vēsturi, tad tu nevari izprast pārējo valstu
vēstures.”

Viens
no Vācijas viesiem ir jaunais Greifsvaldes Universitātes pasniedzējs Tilmans
Plats, kurš studentiem māca Austrumeiropas vēsturi. Viņš konferencē piedalās pirmo
gadu. Un labi runā latviešu valodā, jo vienu semestri kā apmaiņas students
studējis Latvijas Universitātē vēsturi. T. Plats pastāstīja, ka viņš
konferencē runā par Pirmo pasaules karu un laiku pēc tam.

“Es
par šo konferenci biju informēts, zināju, ka tāda notiek Liepājā, un šoreiz es
piedalos tās organizēšanā,” sacīja Vācijas lektors un papildināja, ka
interese par Baltiju un baltvācu ietekmi uz vēsturiskajiem procesiem šajā
reģionā viņam radusies jau ģimenē, jo dzimtas saknes meklējamas Baltijā, tētis
ir cēlies no baltvāciem. Dziļāka interese par Latvijas vēsturi viņam radusies
studiju laikā Rīgā.

Par
Liepāju un konferenci lektors sacīja:

“Jūsu pilsēta veidojusies vēlāk nekā citas
pilsētas, kā, piemēram, Rīga, šeit nav tādas vecpilsētas kā galvaspilsētā, kur
var just viduslaiku elpu. Man Liepāja ir interesanta ar savām ēkām, ka te var
sastapt gan vācu, gan eiropeisku ietekmi arhitektūrā, te ir daudzas jūgendstila
ēkas. Viena lieta ir tā, ka konference dod iespēju uzklausīt referātus, apmainīties
ar domām, jo mums ir kopīga vēsture. Un otra – domāju, latviešu studentiem ir
svarīgi, ka viņi var papildināt savu vācu valodas prasmi, jo daudzi no
studentiem, kas piedalās konferencē, ir nevis vēsturnieki, bet studē
svešvalodas.”