Sagaidot
Liepājas muzeja 90 gadu jubileju, muzejā sadarbībā ar pazīstamo mākslinieku
Kristianu Brekti, pagraba izstāžu zālēs 19. decembrī
atklās ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs”. Viena no tēmām, kas
risināta šajā ekspozīcijā, ir pirts un pirtīžu tradīcijas Dienvidkurzemē, portālam pavēstīja Liepājas muzeja galvenās speciāliste Kristīne Skrīvere. 

Jaunās māmiņas
palīdzēs iedzīvināt pirtīžu rituālu jaunajā ekspozīcijā. Lai simboliski veidotu
sasaisti starp seno dienvidkurzemnieci – māmiņu un šodienas mammām, Liepājas
muzejā sadarbībā ar Liepājas bēbīšu skoliņas “Pikucis” māmiņām tiks ierakstītas un ierunātas tautasdziesmas par pirtīžām. Vēlāk šo
materiālu plānots izmantot izstādes pirts fona skaņu ierakstam. Tādējādi pirts
senatnīgajam rituālam tiks iedots mūsdienīgs skanējums, veidota saikne starp
seno un mūsdienu Dienvidkurzemi un tās ļaudīm, uzsverot mātes un bērna nozīmi
šīs saites veidošanā.

Šis senais rituāls – pirtīžas, kas mūsdienās savā modernajā versijā
piedzīvo lielu popularitāti, senatnē bija ļoti intīms, īpašs un svarīgs rituāls
jaunpiedzimušā ienākšanai pasaulē un saimē.

Pirtīžas bija bērna pirmā mazgašanās, vārda došana un simboliska
uzņemšana ģimenē, kuru pavadīja senu rituālu un tradīciju kopums – ziedojumi
Mārai par veiksmīgām dzemdībām, mājas garam – par jauna ģimenes locekļa
uzņemšanu saimē, vecmātei – par jaunās dzīvības saņemšanu šajā pasaulē.

Arī pats
pēršanās un mazgāšanās process mammai un jaundzimušajam bija senu tradīciju
apvīts, bija jāzina, ar kādu malku pirts krāsni kurināt, lai bērns izaugtu
saticīgs un miermīlīgs, kādas pirts slotiņas laikus pagādāt, kādus vārdus teikt
vai neteikt pirtīžu procesā.

Pirts senajā Dienvidkurzemes sētā bija īpaša vieta, šeit krustojās
dzīvo un mirušo pasaules, to var uzskatīt par vienu no senajiem dzīves
centriem. Pirti kurināja un tajā mazgājās ik sestdienu, bet sevišķi smagu un
netīru darbu laikā arī biežāk. Pēršanos tolaik uzskatīja par nepārspējamu
dziedniecības un veselības saglabāšanas līdzekli. Latviešiem ar pirti saistās
daudz ieražu un ticējumu. Īpaši jāizceļ ieražas un ticējumi sakarā ar mazu
bērnu saņemšanu pirtī un pirmo mazgāšanu – pirtīžām.

Ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve, darbs” paredzēts parādīt Dienvidkurzemes sētu
ar tai raksturīgajām ēkām, tradīcijām un īpatnībām. Apmeklētājiem būs iespēja
ielūkoties Dienvidkurzemes sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē. Iepazīties ar
vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā,
Rucavā.

Ekspozīcija “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” Liepājas muzeja pagraba
izstāžu zālēs publikai skatāma no 20. decembra. Ieeja bez maksas.