Pēdējā vidi veidojošo cilvēku apvienības – kluba “V-10” – tikšanās bija ceturtdienas, 15.maija, vakarā, stāsta vairāki informācijas avoti. Kluba darbība faktiski beigusies jau pāris gadu, lai gan juridiski tas vēl pastāv, apstiprina tā pašreizējais prezidents arhitekts Gundars Vīksna. G.Vīksna esot vairākas reizes nesekmīgi centies sasaukt kluba valdi, “uzsaucis vīnu”, bet ar katru reizi uz viņa aicinājumu atsaukušies aizvien mazāk pārstāvju, un arī viņš vairs neredzot klubam nākotni, jo uz tikšanos nenākot vairs pat paši arhitekti.

Kāpēc izdzisis Latvijā slavenais klubs, saukts arī par arhitektu klubu, kurā agrāk vairākus gadus regulāri notikušas neformālas, koleģiālas diskusijas par Liepājas arhitektūras projektiem, arhitektūras un vides nākotni, klubs, ar kuru lepojās paši Liepājas arhitekti, un klubs, kuram ir bijusi liela nozīme Liepājas politiskajā dzīvē, sākot ar laiku, kad veidojās Liepājā astoņus gadus varu izcīnījušais “Liepājas apvienotais saraksts”? Taujāts par to, G.Vīksna bija izvairīgs. “Varbūt tādēļ, ka mums vairs nav 30, bet 50 gadu,” viņš sacīja. Taču pieminēja, ka kluba iesaistīšana politikā daudziem neesot patikusi un arī viņam tas šķitis šausmīgi.

Uz minējumu, vai koleģialitāti ir nomainījušas biznesa intereses, viņš atbildēja absolūti noraidoši un lūdza par kluba izbeigšanos vispār nerakstīt.

Neoficiāli izskanējis, ka viens no iemesliem, kādēļ klubs beidz pastāvēt, ir arī tas, ka tā mājastēvs Verners Pīlēns, kurš līdz šim katru ceturtdienas vakaru laipni atvēra durvis ne vien arhitektiem, bet arī daudziem citiem, kurus interesēja sarunas par Liepāju, arī žurnālistiem, pārdodot ēku, kurā notika kluba saiešanas. V.Pīlēnsatļāvās pateikt tikai filozofisku frāzi: “Laiks akmeņus mētāt, laiks salasīt,”, bet sarunu pārtrauca pat neatvadījies. Par ļoti simbolisku maksu citu mājvietu klubam esot piedāvājis Ivars Kesenfelds, stāstīja G.Vīksna, taču neesot pārliecības, ka būs biedri, kas samaksās pat tik daudz biedra naudas, lai jauno mājvietu varētu atļauties.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”