Ekspertīžu centrs

Vairāki lasītāji aizrādījuši, ka kopš Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes jaunā administratīvā kompleksa atklāšanas tajā darbojas arī ekspertīžu centrs, taču nav zināms, ar ko tieši eksperti nodarbojas. Devāmies izpētīt. Sarunā ar IeM VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Kurzemes ekspertu nodaļas priekšnieku kapteini Kristu Liniņu noskaidrojām, ka pagaidām mūsu pilsētā eksperti sarežģītas DNS un tamlīdzīgas analīzes neveic – to dara Rīgā. Taču secinājām, ka pierādījumu savākšanas jomā mūsu speciālisti neatpaliek no kinofilmu, piemēram, seriāla “CSI” varoņiem.

Liepājnieki uzskata, ka ekspertīzes mūsu pilsētā veic kopš brīža, kad uzcēla policijas jauno ēku.
– Tā nav gan. Eksperti Liepājā strādā jau sen. Viņi strādāja Liepājas Policijas pārvaldes telpās gan Rakstvežu ielā, gan K.Barona ielā, gan Vecajā ostmalā. Policijas jaunajā administratīvajā korpusā, Bāriņu ielā 3, esam kopš 2005.gada nogales.

– Ar ko eksperti mūsu pilsētā nodarbojas?
– Mūsu primārais uzdevums ir izbraukt uz notikuma vietu un savākt pierādījumus. Kad notiek, piemēram, zādzība, laupīšana vai slepkavība, eksperti nekavējoties dodas uz notikuma vietu noskaidrot apstākļus, meklēt pierādījumus un atstātās pēdas – roku un kāju pēdas, smaržu un krāsu paraugus, nažus un ieročus utt. Visu, kam būs nozīme tālākā izmeklēšanā.  

– Lasītājiem ekspertu darbs asociējas ar seriālos, piemēram, “CSI” redzēto. Vai arī mūsu eksperti tā strādā – ar pūdera otiņu atsvaidzina pirkstu nospiedumus un ar speciālu lampu meklē asins pēdas?
– Tieši tā arī notiek. Teorētiski iespējams ir viss, ko rāda filmās. Praktiski tas ir nedaudz citādāk. Patiesībā par pirkstu nospiedumiem sauc tikai melnos zīmodziņus, ko eksperti nokopē no pirkstiem. Pirkstu nospiedumi un viss pārējais, ko noziedznieks atstāj notikuma vietā, ir pēdas..

– Kā ņem pirkstu nospiedumus jeb pēdas, esam redzējuši filmās. Bet kā apstrādā kāju atstātās pēdas? Tiek liets ģipsis?
– Pastāv trīs veidu kāju pēdas – apavu pēdas, zeķēs apautu kāju pēdas un kailas pēdas. Kāju pēdām un pirkstiem, tāpat kā roku pēdām, katrai personai ir individuāls zīmējums un līnijas. Apavu pēdām svarīgi, kāda ir virsma, kur pēdas atstātas. Ja noziedznieks iekāpis, piemēram, augsnē, ir jālej ģipsis. Ja uzkāpis uz putekļainas virsmas, tad ar speciālu dakloskopisko plēvi nospiedumu pārkopē. Visvienkāršāk pēdas apstrādāt, ja noziedznieks pirms tam bijis iekāpis, piemēram, krāsā vai asinīs un atstājis pēdas. Būtiski arī noskaidrot vielu, jo tā būs atrodama arī uz vainīgā cilvēka apava.

– Un kā ar asins pēdām un matiem?
– Asins pēdas ir ļoti būtiskas, jo tās ļauj noskaidrot, vai asinis ir cietušā vai vainīgā. Arī mati ļoti noder, tos pēta. Ja matam ir sīpoliņš, ir iespēja noteikt DNS. Ja sīpoliņa nav, matu pēta lielā palielinājumā. Būtiski ir jau tas vien, vai mats ir tumšs vai gaišs, īss vai garš, cilvēka vai dzīvnieka. Dzīvnieku spalvas nereti palīdz noskaidrot vainīgo.

Meklē, vāc un pēta arī šķiedras. Piemēram, ja noziedznieks izsit logu un, viņam lienot pa to iekšā, uz asas šķautnes aizķeras auduma šķiedra. Ideāli pierādījumi, atliek tikai atrast apģērba gabalu, no kā šķiedra izrauta, un tā īpašnieku. Nepārtraukti no cilvēka atdalās dažādas sīkas vecās ādas daļiņas.

Būtiski ir arī sviedri, siekalas un citas ķermeņa vielas, jo tās ir DNS nesēji. DNS iespējams iegūt no ikvienas cilvēka ķermeņa vielas – gan matiem un nagiem, gan ādas, audiem, asinīm u.c. DNS paraugus iespējams iegūt arī no jau apbedīta cilvēka – veicot līķa ekshumāciju. Mirušais tiek izrakts no kapa un tiek izņemti paraugi salīdzināšanai vai ekspertīzes veikšanai. No kauliem tiek iegūts DNS. 

– Vai mūspusē ir bijuši gadījumi, kad nācies no kapa izrakt nelaiķi, lai iegūtu DNS paraugu?
– Cenšamies visus nepieciešamos paraugus iegūt laikus. Taču zinu, ka pirms daudziem gadiem tas Liepājā tomēr darīts.

– Filmās rāda, ka eksperti strādā gumijas cimdos, lai nesabojātu pierādījumus.
– Gumijas cimdi, papīra un plastikāta maisiņi, kuros ievieto iegūtos pierādījumus, ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, lai nenodzēstu pēdas. Otrkārt, lai neatstātu papildu pēdas. 

Ļoti būtiski pirms ekspertu ierašanās nozieguma vai negadījuma vietā ir neko neaiztikt un nepārvietot, jo tādējādi tiek izjaukta notikuma vieta – maldināti eksperti un apgrūtināta izmeklēšana. Dažreiz pēdas atstāj apsargi. Kad mēs pēc izsaukuma ierodamies notikuma vietā, apsardzes darbinieki jau paspējuši izstaigāt pa nozieguma vietu un atstāt arī savas pēdas. Labi, ja šie apsargi ir tuvumā un mēs varam salīdzināt viņu pēdu nospiedumus, lai izslēgtu tos no pārbaudes. Protams, apsargi jau nedara neko sliktu, tikai grib pārliecināties, vai cietušajam vēl nav iespējams sniegt palīdzību. Vai arī pārbaudīt, vai objektā neslēpjas sliktais. Arī gadījumi, kad pie cietušā vai bojāgājušā ir mediķu pēdas.

– Nozieguma vietu izjaukt nedrīkst. Bet ja nu cilvēks vēl ir dzīvs un viņam var sniegt palīdzību?
– Nebūs nekas ārkārtējs, ja cietušais tiks pakustināts. Tas jau būs redzams pēc atstāto pēdu izvietojuma. To tikai vajag mums pateikt, lai zinām, kā tālāk rīkoties. 

– Kas notiek ar iegūtajiem pierādījumiem?
– Tie tiek nofotografēti, iepakoti un nodoti procesa virzītājam jeb izmeklētājam. Tālāk jau izmeklētājs izvērtē pierādījumus un nosaka ekspertīzes. Roku, apavu un dažādu lauzumu pēdas visbiežāk pētām uz vietas Liepājā – tas ir ātrāk, nekā sūtīt uz Rīgu.  

Rīgā ir datorizētas pirkstu pēdu, DNS un citas datu bāzes. Iespējamo vainīgo un arī cietušo pirkstu pēdas tiek salīdzinātas, tā noskaidrojot, kam tās pieder.

– Vai ir arī kāju pēdu datu bāze?
– Agrāk tāda bija, taču pašlaik diemžēl nav. Ir datu bāzes pirkstu nospiedumiem, DNS datu bāze, viltotai naudai, izšautām lodēm un čaulītēm, šaujamieročiem.

– Vai DNS analīzes arī veic Liepājā?
– Nē, pagaidām DNS analīzes Liepājā neveic. 

– Kādas ir Liepājas ekspertu tehniskās iespējas?
– Iekārtas un aparatūra ir ļoti mūsdienīga. Vienkārši sakot, tādas pašas kā filmās. Strādājam arī ar dažādu gaismas viļņu garumiem, piemēram, ultravioleto gaismu.

Mums ir pagaidām Latvijā modernākais salīdzinošais mikroskops. Jau divus gadus Liepājā veic alkohola un narkotisko vielu ekspertīzes. Eksperti strādā ar konfiscēto alkoholu – pašdarināto alkoholu, brāgu, grādīgajiem dzērieniem, kuriem nav akcīzes marķējuma. Nelegālo alkoholu šurp ved no visas Kurzemes – Ventspils, Talsiem, Kuldīgas, Saldus u.c. Reizēm tie ir pāris vai pāris desmiti litru, taču dažreiz pustonna un pat vairāk. Mūsu uzdevums ir precīzi datēt, cik daudz alkohola atsavināts, kā arī to, cik tas stiprs un no kā izgatavots. Vai, piemēram, no rauga un cukura vai citām izejvielām. 

Tas ļoti atvieglo Liepājas policijas darbu. Ja alkohols būtu jāsūta uz Rīgu, rezultāti būtu jāgaida mēnešiem. Tas būtu arī dārgāk, jo cenai par ekspertīzes veikšanu piesummētos arī transportēšanas izdevumi.  

– Pie jums nonāk arī policijas atsavinātās narkotiskās vielas – gan zaļganbrūnā augu masa, gan tabletes un pulverīši?
– Tieši tā. Par narkotikām nepieciešamības gadījumā eksperti jau pusstundas laikā var sniegt atbildi, kāda viela atsavināta. Laiks gadījumos, kas saistīti ar narkotiskajām vielām, ir būtisks, lai varētu aizturēt vainīgos. Pie mums nonāk gan amfetamīns un medikamenti, gan kaņepes, arī narkotiskas vielas saturošas sēnes. Magoņu salmiem vairāk ir sezonāls raksturs.  

– Ko nav iespējams izdarīt? Lasītāji ne vienreiz vien aizrādījuši, ka notikumu, ko seriāla varoņi atrisina piecu minūšu laikā, mūsu izmeklētāji nevar atklāt.
– Kino tomēr ir kino, ko var samontēt. Reālajā dzīvē notikumi risinās mazliet citādāk – mūsu darbs nav tik skaists un prasa vairāk laika. Piemēram, akmeņi, ar ko tiek izsisti logi. Cietušie uz tiem bieži vien norāda un uzsver, ka uz tiem taču jābūt pirkstu pēdām. Bet tur šīs pēdas ir ļoti niecīgas vai to vispār nav. Materiāls ir porains un drupans, uz tā, tāpat kā smiltīs, roku pēdas nepaliek. Toties no akmens varam paņemt smaržu pēdas, kas ir lielisks pierādījums. Tāpat ir iespējams, ka uz akmens ir sviedru daļiņas, kas satur DNS.

– Ko dod ekspertu paveiktais?
– Mūsu gūtie pierādījumi vairumā gadījumu palīdz nostiprināt un atšķetināt lietu un notvert vainīgo. Vainīgo nebūtu iespējams saukt pie atbildības par nodarījumu, ja nebūtu pierādījumu, kas apstiprina viņa vainu.

– Jūsu ikdienā noteikti ir arī filmu cienīgi notikumi.
– Tie visbiežāk saistās ar alkoholu. Nereti mums no konfiscētā alkohola atved nevis paraugus, bet visu izņemto šķidruma daudzumu. Tāpat šurp ved mucas un aparātus pašdarinātā alkohola tecināšanai. Smird viss, sajūta tāda, ka pašiem brūzis būtu.

Reiz bija gadījums, ka piektdienas vakarā atveda plastmasas pudelēs sapildītu brāgu. Šķidrums telpās sasila, un rūgšanas process turpinājās. Tādēļ pudeles pārsprāga. Laboratorija ne tikai smirdēja kā brūzis, tajā bija pat sienas jāmazgā.

Gan policisti, gan mēs bijām šokā par kandžas tecināšanas iekārtām, kas bija tarakānu apsētas. To visu atveda no pazemes bunkura

– Cik realitātes ir filmās, kurās galvenie ļaundaru tvarstītāji ir suņi, piemēram, Reksis un Muhtars?
– Dzīvnieki ir lieli palīgi gadījumos, kad pierādījumos ir smarža. Mums Liepājā suņu nav, taču Rīgā ir gan, un lietās, kad izmeklētājs uz ekspertīzi nosūta smaržu pēdas un smaržu paraugus, rezultāti bijuši pozitīvi. 

– Kas sarežģī ekspertu darbu?
– Noziedznieki nesnauž. Skatās televīziju un izdomā aizvien jaunus paņēmienus, kā apiet likumu, kā slēpt pēdas. Visiem līdzekļiem cenšas iznīcināt lietiskos pierādījumus, nomazgāt asinis un tā tālāk. Taču tas ir velti, asinis ne ar ko nav iespējams nomazgāt. Ne no stikla, ne veļas mašīnā. Arī stiklā ir mikroskopiskas plaisiņas, nemaz nerunājot par automašīnas salonu vai grīdas segumu. Ir speciāls līdzeklis, kuru izsmidzinot asinis kļūst redzamas. Tieši tā, kā ir seriālā “CSI”.

Liepājā drīzumā būs datorizēta automātiska pirkstu pēdu identifikācijas sistēma, lai pierādījumi nebūtu jāsūta uz Rīgu. Tas ne tikai atvieglos policijas darbu, bet arī paātrinās izmeklēšanu un ļaus ātrāk notvert vainīgos. Šādas sistēmas būs katrā pilsētā. Tas ir tikai laika un naudas jautājums.

– Vai nebūtu ērti, ja arī DNS ekspertīzes varētu veikt tepat Liepājā?
– Protams, ērti, bet DNS ekspertīzes ir ļoti dārgas. Viena šāda ekspertīze maksā vairākus simtus latu. Bet mūsu darba tehnika pilnveidojas un attīstās. Negalvoju, ka rīt, bet pieļauju iespēju, ka drīz tas notiks.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Dārga un gudra aparatūra narkotiku un alkohola ekspertīžu veikšanai. To rāda eksperte ķīmiķe Ksenija Asatrjana. Ar to tiek noskaidrots gan alkohola veids, gan stiprums u.c. Narkotikas tiek pārbaudītas divreiz. Visbiežāk eksperti saņem amfetamīnus un marihuānu, taču bijuši arī gadījumi, kad atsavinātās tabletītes nemaz nav narkotiskas vielas.  

Liķiera “atlipināmā” iekārta. Lai veiktu alkohola analīzi, vispirms no dziras jāatdala sīrups, lai tas neaizķepētu un nesabojātu aparatūru.

Kārtējais ļergas “pievedums”, kam jāveic analīzes. Šoreiz – no leišmales, no Dunikas.

IeM VP Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Kurzemes ekspertu nodaļas priekšnieks Krists Liniņš nesēž tikai pie rakstāmgalda un nekomandē padotos. Šoreiz viņš strādā ar Latvijas mērogā modernāko salīdzinošo mikroskopu.