Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt
minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts
apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, kas liktu augstskolām, tostarp Liepājas Universitātei, izvērtēt savu piedāvājumu un šāda veida programmas apvienot vai likvidēt,
šodien vēsta laikraksts “Diena”.

Kā laikrakstam skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes
un inovāciju departamentu vadītāja Agrita Kiopa, apmēram 13% studiju programmu
ir tādas, kur ir ārkārtīgi maz studentu, un ministrijas ieskatā tās uzturēt nav
lietderīgi. Tāpēc piedāvāts kritērijs: kā minimums bakalaura studiju programmās
30 cilvēku, bet maģistra līmeņa studiju programmās – 15.

Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura programmā, kurā ir četri
kursi, katrā jāmācās vismaz septiņiem vai astoņiem studentiem. Savukārt ne tik
tālos nākotnes plānos – 2017. vai 2020.gadā – šis slieksnis varētu būt pat
divas reizes augstāks. Te ministrija aicina domāt gan par programmu izmaksām,
gan to, ka studentiem tomēr ir jāmācās grupā – tas veicina konkurenci un ceļ
kvalitāti. Kā piemēru viņa min Liepājas Universitātes fizikas programmu, kurā
ir tikai daži studenti, un esot skaidrs, ka tā nav efektīva līdzekļu
izmantošana.

Izmaiņas lielākoties neattiektos uz lielākajām Latvijas
augstskolām, taču arī tur esot programmas, kurās ir maz studentu. Tādos
gadījumos būtu jādomā, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Viens stāsts ir tad,
ja tās ir jaunas, perspektīvas programmas, kurām vēl vajag “uzņemt
apgriezienus”, bet cits – ja tās vienkārši nav pieprasītas.

Rēzeknes Augstskolā (RA) ministrijas noteiktajiem kritērijiem
patlaban neatbilstu piecas studiju programmas. Piemēram, vēsturi patlaban mācās
četri cilvēki, bet filoloģiju – 12, liecina IZM sniegtie dati. Tāpēc RA studiju
prorektore Angelika Juško-Štekele par minimālā studentu skaita noteikšanu nav
sajūsmā.

Viņa izteica cerību, ka šis vēl ir pirmais “jēlais,
zaļais” variants un tikai izejas punkts diskusijām. Pēc viņas domām, šādi
sanāktu vairāk atbalstīt tās programmas, kurās jau tāpat ir speciālistu
pārprodukcija, piemēram, sociālās zinības, savukārt humanitāro zinātņu studenti
no tā ciestu. Tāpēc jādomā par elastīgu modeli, kas izvērtētu programmas pēc
būtības. Juško-Štekele arī steidz aizstāvēt tās studiju programmas, kas
nepieciešamas reģiona attīstībai.

Par specifiskām, reģionam nozīmīgām studiju programmām runā
arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, norādot, ka tāpēc augstskolām
vajadzētu atstāt manerva iespējas. Taču pēc būtības viņš ministrijas iniciatīvu
atbalsta. Jau tagad augstskolas iekšienē panākta vienošanās, ka tās studiju
programmas, kurās netiek uzņemti vismaz 15 studenti, netiek atvērtas.

Šogad tādas bijušas divas. Pēc rektora novērojumiem,
mācīties ir grūti, ja programmā ir tikai pāris studentu – tas nenodrošina
izaugsmi. Tomēr augstskolām nereti ir grūti atteikties no programmām, kas kādreiz
bijušas pieprasītas un pašiem pasniedzējiem mīļas.

Pēc IZM datiem, arī Liepājas Universitātē (LiepU)
kritērijiem neatbilstu piecas programmas. LiepU rektora vietas izpildītāja Māra
Zeltiņa atzīmē, ka darbs pie būtiskām izmaiņām jau notiekot un, piemēram,
studiju programma Fizika jau ir daļēji integrēta citā. Taču plānotie kritēriji
patlaban neesot pieņemami un saprotami. Protams, no vienas puses ir jādomā par
efektīvu resursu izmantošanu un grupu lielumu, taču kritēriji nedrīkstētu būt
tikai kvantitatīvi.