Vai nu tāpēc, ka zaudējuši ticību un cīņassparu, vai arī vienkārši īsti nesaprotot šoreiz tautas nobalsošanai piedāvāto grozījumu būtību, sestdien rīkotajā referendumā par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” vēlētāju aktivitāte bija kritusies uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo referendumu par izmaiņām Satversmē. Tā tas bija visā valstī, arī Liepāja un rajons nebija izņēmums. Tāpat mūspusē vēlētāju aktivitāti droši vien neveicināja spēcīgās lietusgāzes, kas varēja vienu otru atturēt doties uz vēlēšanu iecirkņiem.

Par to, ka cilvēki šoreiz nebija tik aktīvi, varēja pārliecināties, jau referenduma dienā ielūkojoties vēlēšanu iecirkņos. Reti kur bija manāms, ka izveidotos pāris cilvēku rindiņa, lielākoties telpā apgrozījās pa diviem trim cilvēkiem, bet brīžiem atsevišķi iecirkņi bija pilnīgi tukši.

Pat tradicionāli populārākajos – abos iecirkņos Latviešu biedrības namā – šoreiz bija divreiz mazāk vēlētāju nekā iepriekš. Te savas balsis atdeva ap 2300 cilvēku, iepriekšējā reizē ap 5400 cilvēku.

Kopumā Liepājā pēc provizoriskiem datiem referendumā par “Pensiju likuma grozījumiem” piedalījās 10 100 balsotāju, Liepājas rajonā – 6831. (Salīdzinājumam referendumā par Satversmes grozījumiem Liepājā piedalījās 21 124 cilvēki, rajonā – 13 875 cilvēki.)

Tomēr tie, kas referendumā piedalījās, bija pilnīgi pārliecināti, ka tas ir katra pilsoņa pienākums, kaut arī lielākoties varēja manīt vecāka gadagājuma ļaudis, tomēr netrūka arī jaunās paaudzes pārstāvju.

Ap 95 procentiem no referenduma dalībnieku gan Liepājā, gan rajonā balsojuši par grozījumiem likumā. Kā sacīja aptaujātie, viņi piedalās un balso par, jo vēlas, lai pensionāriem tiktu palielinātas pensijas. Jo liela daļa pensionāru pašlaik dzīvo zem iztikas minimuma un daudziem ir jāizvēlas – paēst vai samaksāt komunālos maksājumus, abiem nesanāk.

Saskaitot visas balsis Latvijā, grozījumi likumā “Par valsts pensijām” nav pieņemti, tā liecina provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti. Referendumā piedalījušies 347 182 pilsoņi, līdz ar to nav savākts nepieciešamais balsu skaits, lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu. Lai vēlētāju rosinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” stātos spēkā, tautas nobalsošanā bija jāpiedalās vismaz pusei no vēlētājiem, kuri balsoja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, tātad – vismaz 453 730 vēlētājiem, un vairāk nekā pusei no viņiem jānobalso par grozījumu projektu.

Kā zināms, neizdevās referendums arī 2.augustā, kad iedzīvotāji tika aicināti piedalīties referendumā par grozījumiem Satversmē, kas ļautu tautai atlaist Saeimu. Šajā referendumā piedalījās vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, taču arī ar to nepietika, lai pieņemtu Satversmes grozījumus. Šim referendumam atšķirībā no sestdien notikušā bija nepieciešams daudz lielāks piedalījušos cilvēku skaits, lai tas tiktu atzīt par notikušu.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Mārtiņš un Meldra Gineiši vēlēšanu iecirknī ieradās uzreiz pēc salaulāšanās. Kāzu diena viņiem nebija šķērslis izpildīt pilsoņa pienākumu. Turklāt viņi abi ļoti gribējuši nobalsot par lielākām pensijām vecākajai paaudzei.

Pensionāre Dzintra Dēzniece nobalsot ieradusies kopā ar mazbērniem.