29.
janvārī pulksten 17 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18,
atklās restaurēto Ernsta Todes vitrāžu, informē Liepājas muzeja
muzejpedagoģe Astra Dzērve. Šī vitrāža ir nozīmīga Liepājas
muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas sākotnējā interjera
sastāvdaļa. Vitrāžas restaurāciju veica stikla restauratore,
Latvijas Mākslas akadēmijas docente Sandra Utāne.

Svinīgajā
pasākumā piedalīsies restauratore Sandra Utāne, kura pastāstīs
par vitrāžas restaurācijas gaitu un citiem līdzīgiem
restaurācijas projektiem. Par godu šim notikumam muzejā muzicēs
Liepājas zvanu ansamblis “Campanella” Astras Ziemeles
vadībā.

Pērn
Sandras Utānes vadībā Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas
apakšnozares studenti veica arī citas Ernsta Todes darbnīcā
darinātās vitrāžas –Latvijas
Mākslas akadēmijas iekštelpu jūdendstila
vitrāžas restaurāciju.

Liepājas
muzeja ēkas vēsturiskās ēdamistabas krāšņākās rotas –
Ernsta Todes vitrāžas – restaurācija noritēja ar Valsts
Kultūrkapitāla fonda un Liepājas pašvaldības atbalstu.

Vitrāža
Liepājas muzejā ēkā Kūrmājas prospektā 16/18, kas pasūtīta
un celta kā koktirgotājaKatcenelsona ģimenes savrupnams, atrodas
kopš ēkas būvniecības laikiem 1900.-1901. gadā, kad tā
visticamāk tika Ernstam Todem speciāli pasūtīta. Namu pēc
Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis ievērojamais
arhitekts Pauls Makss Berči. Tas ir viens no retajiem arhitekta P.M.
Berči būvētajiem namiem ar saglabātu sākotnējo interjeru.

Liepājas
muzejs šajā ēkā atrodas kopš 1935. gada un vitrāža
vēsturiskajā ēdamistabā muzeja apmeklētājiem bija apskatāma
līdz 2011. gadam, kad muzeja ēku un ratnīcu, kas līdz tam
atradās gaužām sliktā tehniskā stāvoklī, slēdza apjomīgam
remontam un restaurācijai. Muzeja ēku remonts tika pabeigts
2012. gada nogalē, savukārt vitrāžas restaurācija
noslēgusies pirms mēneša.

Vitrāžas
autors Ernsts Tode (1859-1932) dzimis tirgotāja ģimenē Pargolovā
netālu no Sanktpēterburgas. Studējis Rīgas Politehnikuma
arhitektūras fakultātē, Minhenes Mākslas akadēmijā no 1882.
līdz 1886. gadam apguvis glezniecību. Pēc neilga praktiska
darba glezniecības jomā Krakovā un Diseldorfā, Ernsts Tode
Diseldorfā mācījies dažādas lietišķās mākslas nozares, kā
arī papildinājis zināšanas vēsturiskās glezniecības
meistardarbnīcā Diseldorfas Mākslas akadēmijā.

Ernsts
Tode 1891. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par
pedagogu Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (1891-96). 1895. gadā
Ernsts Tode kļuva par dekoratīvās un stikla glezniecības
darbnīcas īpašnieku. Īsā laikā Todes darbnīca kļuva par vienu
no nozīmīgākajiem uzņēmumiem savā nozarē ne tikai Rīgā un
reģionālā kontekstā. Ernsta Todes darbnīca bija ieguvusi
popularitāti visā Baltijas reģionā un arī daudzviet Krievijas
impērijā.

Sanktpēterburgā
Todes uzņēmumam bija sava pārstāvniecība. Tode darinājis
vitrāžas Sanktpēterburgā Sv. Katrīnas baznīcas altāra
logam, Kavalērijas gvardes baznīcai, Reformātu baznīcai, kā arī
sabiedriskām ēkām un daudziem privātnamiem. Todes darbnīcā
darinātas vitrāžas dievnamiem un citām ēkām arī Maskavā,
Odesā, Kijevā, Harkovā u.c.

Ernsts
Tode Rīgā savu vitrāžu darbnīcu likvidēja 1909. gadā un
pārcēlās uz dzīvi Minhenē. Turpmākos mūža gadus Tode veltīja
vienīgi vēstures studijām.

19.
un 20. gadsimtu mijā Ernsta Todes darbnīcā ir veidoti
mākslinieciski nozīmīgākie, kā arī izmēros lielākie stikla
glezniecības darbi Rīgā. Ernsta Todes vitrāžu darbnīca izcēlās
no citiem līdzīga rakstura uzņēmumiem arī to, ka šeit tika
veidoti galvenokārt oriģināldarbi, no tiem lielākā daļa
darināta galvenokārt pēc paša Ernsta Todes metiem.

Ernsta
Todes nozīmīgāko darbu vidū ir vitrāžas, kas darinātas Rīgas
Sv. Pētera baznīcas sakristejai, Sv. Jāņa baznīcas
kora daļai, Rīgas Doma baznīcai, Biržas komercskolai (tagadējā
Latvijas Mākslas akadēmija), vitrāžas darinātas arī dievnamiem
ārpus Rīgas – Valtaiķos, Asarē u.c.

Ernsta
Todes darbnīcā tika veidoti darbi arī privātmājām. Viņa
vitrāžu darbnīcas sniegums tiek uzskatīts par kvalitatīvi
nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vitrāžas attīstības vēsturē.