Durbes ezerā šis būs jauno zandartu gads – ezera apsaimniekotāji krājumu plāno papildināt tieši ar šīs sugas zivīm. Ja valsts to nefinansēs, durbenieki to darīs paši par savu naudu.

Sabiedriskā vides pārvalde “Durbe” iesniegusi projektu Valsts Zivju fondā, plānojot ezerā ielaist seštūkstoš zandartu vienvasaras mazuļu. Šim nolūkam tā vērsusies arī pašvaldībā pēc līdzfinansējuma. Ja projektu fondā  atbalstīs, pašvaldība tam no dabas resursu nodokļa sadaļas piešķirs 520 eiro – tā februāra sēdē nolēma Durbes Novada domes deputāti.

Šonedēļ vēl atbildes no Valsts Zivju fonda nav – saka sabiedriskās vides pārvaldes vadītāja Santa Brāle.

Pērn Durbes ezerā ielaisti līdacēni. “Ja laiž vienu plēsēju, tad otru laist nevar,” viņa stāsta, ka šīs ir parastās ezera krājumu papildināšanas sugas. Ja ar valsts finansējumu būs problēmas, tad arī šoreiz šim nolūkam tiks izmantoti “Durbes” pašvaldības līdzekļi.

S. Brāle norāda, ka, lai gan zivju krājuma papildināšanai Durbes ezerā nauda valsts programmā paredzēta, tās nav bijis ne pērn, ne aizpērn. Par valsts naudu “neviena zivtiņa netika ielaista”. “Mēs negaidām, mēs to darām par savu naudu,” viņa stāsta, ka mazuļi ezerā laisti arī iepriekšējos divus gadus. Taču mierā ar šādu situāciju durbenieki nav, S. Brāle par to runājusi arī šonedēļ Koknesē notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā seminārā par publisko ūdeņu uzraudzīšanu un apsaimniekošanu.

“Valsts uzliek apgrūtinājumus, bet pašvaldībām un apsaimniekotājiem ir jātiek ar to galā,” viņa norāda uz sarežģījumiem, ko rada īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa prasību un ezera apsaimniekošanas vajadzību grūtā savienojamība. Jau rakstīts, ka šie jautājumi Durbes ezera apsaimniekotājus un izmantotājus nodarbina sen.

Durbes ezeram vēl aizvien nav arī apsaimniekošanas plāna. Tas faktiski esot izstrādāts, taču iestrēdzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gaiteņos – saka S. Brāle. Viņa norāda, ka bez tā nav iespējams īstenot lielos projektus.