Kopš krīzes laikiem pilsētas budžetā krājās lielas nesamaksātā nekustamā īpašuma nodokļa summas. Vieniem šī parādu aste gluži vai nokritusi kā ķirzakai, kas pēc tam var brīvi tecēt tālāk un audzēt jaunu asti, bet citiem tā velkas ilgiem gadiem, bet vēl citi saistības nokārtojuši sakostiem zobiem. “Katram ir savs stāsts – nevar vispārīgos vilcienos stāstīt par visiem,” saka Liepājas domes Ienākumu daļas vadītāja, pašvaldības nodokļu administrācijas pārstāve Sandra Veisa, kad vaicāju par to, kas noticis ar pilsētas iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa parādiem pašvaldības budžetā.

Šī nodokļa ieņēmumos krīze sāka atspoguļoties 2009. gadā. Līdz tam lielāko nodokļu parādu summas bija rakstāmas ar četriem cipariem, un bija tikai viens uzņēmums – SEZ SIA “Transwide Services”, kuram šis nodokļa parāds veidoja piecciparu skaitli, turklāt tas ir arī samaksāts. Turpretī turpmākajos gados, kā var redzēt pašvaldības pārskatos, lielāko parādu summas strauji iesniedzās desmitos un pat simtos tūkstošos latu.

To, kāpēc daži no lielākajiem parādniekiem arī pašreiz ir nenokārtoto saistību saraksta augšgalā, nosaka ne vien paša parādnieka rīcība, bet arī likumu noteiktā kārtība – skaidro S. Veisa. Pašreizējais “Maksātnespējas likums” stājās spēkā 2010. gada nogalē. Ja firma kļuva maksātnespējīga pirms tam, tad tās maksātnespējas process līdz ar parādu nastu var vilkties neierobežoti ilgi. Pēc jaunā likuma tas jāpabeidz divu gadu laikā.

Nodokļu administrācija ir nenodrošinātais kreditors, kura prasījums ir apmierināms tikai pēc tam, kad segtas maksātnespējas izmaksas un darba ņēmēju prasījumi. Līdz ar to ne vienmēr pēc bankrotējušo uzņēmumu mantas izsolēm pietiek līdzekļu, par kuriem var segt arī īpašuma nodokļu parādus. Taču likumdošana pēckrīzes gados ir ievērojami uzlabota, un lielākoties parādus pašvaldībai ir iespējams atgūt pilnībā – uzskata S. Veisa. Un piebilst – labi arī tas, ka īpašumu nav vairs iespējams pārdot vai ieguldīt firmas pamatkapitālā, nodokļa parādus nenokārtojot.

Pašvaldības pārskatos ik gadu tiek minēti pieci lielākie nodokļa parādnieki. Kopā ar S. Veisu ielūkojāmies, kas ar šiem parādiem ir noticis. 

S. Veisa: “Vienai grupai parādnieku – juridiskās personas – bija maksātnespējas process. Kad pasludina maksātnespēju, jau darbojas administrators. Pēc jaunā “Maksātnespējas likuma”, administratora pienākums ir mums sūtīt dažādus pārskatus, un mēs varam piekrist vai nepiekrist viņa iegūto līdzekļu sadales plānam. Kamēr notiek šis process, notiek izsoles, parāds krājas. Pēc izsoles, cik ir iegūti līdzekļi, nosegts viss, kas jānosedz pirms nodokļiem, tad – ko mums ieskaita, to ieskaita. Kad pabeigta maksātnespēja, uzņēmums ir izslēgts no Komercreģistra, mēs atlikušo parādu dzēšam.” “Dzēšam” – tas nozīmē, ka parādi tiek norakstīti, nevis atdoti. Viens no šādiem vislielākajiem parādniekiem bija SIA “MIG Holdings”, kura nodokļa parāds 2009. gadā bija 80 937 lati, bet 2013. gada nogalē kopā ar vārdiņu “maksātnespējīgs” – jau 199 232 lati. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas no šī uzņēmuma samaksāts nodokļa parāds 59 tūkstoši eiro. Pēc firmas izslēgšanas no Komercreģistra 2014. gadā pašvaldība dzēsa tai 291 tūkstoti eiro parāda.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8.aprīļa numurā.

#kvards-20160408-04#