Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka pirmdien, 31. augustā, Augulis tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un Latvijas Bankas ilgtspējības vadītāju Edvardu Kušneru, lai paustu neizpratni par Latvijas Bankas izstrādātajiem ieteikumiem dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai, ko kredītiestādēm paredzēts ņemt vērā, izsniedzot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares uzņēmumiem kredītus.

ZM uzsver, ka, izstrādājot šos ieteikumus, Latvijas Banka nav konsultējusies ne ar ZM, ne lauksaimnieku un meža nozares nevalstiskajām organizācijām, neraugoties uz to, ka ieteikumi vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kā arī valsts tautsaimniecību un ekonomiku kopumā.

Augulis pauda, ka nekādi formāli dokumenti nedrīkst pazemināt Latvijas lauksaimnieku un mežsaimnieku konkurētspēju Eiropā un pasaulē un ka nesaprotama satura dokumentam, kas nav saskaņots ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, nav jākļūst par vēl vienu ierobežojošu faktoru Latvijas lauksaimnieku izdzīvošanas iespējās.

Ministrs arī norādīja, ka šādas vadlīnijas nedrīkst palikt spēkā un ka tās būtiski pilnveidojamas, iesaistot nozares politikas veidotājus un īstenotājus – ZM – un arī lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Kazāks aicināja gan ZM, gan lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskās organizācijas iesniegt savus priekšlikumus šo ieteikumu pilnveidei.

ZM un lauksaimnieki ir vienisprātis, ka šādi Latvijas Bankas biodaudzveidības ieteikumi kredītiestādēm var ietekmēt finanšu pieejamību lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un radīt jaunus, nelabvēlīgākus nosacījumus kredītu izsniegšanā, kas nelabvēlīgi ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru konkurētspēju, to stabilitāti un iespējas attīstīties.

Ministrijā norāda, ka Latvijas Bankas izstrādāto ieteikumu ietekmē var mazināties kredītiestāžu izsniegto kredītu apjoms saimnieciskās darbības veikšanai, kas radīs būtiskas finansiālas grūtības Latvijas lauksaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem uzņēmumiem.

ZM skaidro, ka Latvijas Bankas izstrādātie ieteikumi balstās tikai vienas no iesaistītajām pusēm redzējumā, neizvērtējot tieši skartās lauksaimniecības nozares ražošanas un ekonomiskos aspektus.

ZM nav pieņemami, ka Latvijas Banka joprojām slēpj informāciju par ekspertiem un organizācijām, kas to konsultējušas šo ieteikumu izstrādē.

Latvijas Banka vien atklājusi, ka pieaicinātie nezināmie zinātnieki pauduši viedokli par dažādiem biodaudzveidības un lauksaimniecības jautājumiem, taču neesot mērķtiecīgi strādājuši pie ieteikumu izstrādes.

Ministrijā uzsver, ka ieteikumi ir pretrunā valdības mērķiem birokrātijas mazināšanā, jo prasa papildu dokumentu, izziņu, atskaišu un apliecinājumu sagatavošanu, kas sarežģīs darba procesus, stimulēs stagnāciju un paplašinās birokrātiskos procesus.

Saskaņā ar Latvijas Bankas vēstīto, ieteikumi izstrādāti, lai kredītiestādes varētu novērtēt lauksaimnieku un mežsaimnieku saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas daudzveidību.

Tie aptver lauksaimniecību, mežsaimniecību, enerģētiku, kā arī ēku un inženierbūvniecību, un tajos konkrētas darbības klasificētas kā dabas daudzveidībai labvēlīgas vai nelabvēlīgas.

Jau ziņots, ka Latvijas Banka šogad rudenī sāks pārskatīt ieteikumus jeb vadlīnijas dabas daudzveidībai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības identificēšanai.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka minētais dokuments rosināja lauksaimnieku organizāciju, zemkopības ministra un Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) kritiku.

Latvijas Bankā uzsver, ka šie ieteikumi ir brīvprātīgi izmantojams praktisks instruments kredītiestādēm, kā darbībā vērtēt vienu no dabas risku komponentēm.

Tie nav kredītiestādēm paredzētas kreditēšanas vadlīnijas, nav obligāti piemērojami un nav norādes nozarēm vai komersantiem.

Līdz šim nav bijusi izstrādāta Latvijas apstākļiem piemērota metodoloģija ietekmes uz dabas daudzveidību riska vērtēšanai.

Ja šāds risks tiek vērtēts, ierasti tiek pielietotas starptautiskas metodoloģijas, piemēram, ENCORE.

Tās ne vienmēr atbilst katras valsts situācijai, un Latvijas apstākļos tās var būt krietni ierobežojošākas.

Latvijas Bankas publicētie ieteikumi mazina identificētās ietekmes uz dabas daudzveidību apjomu nozīmīgai daļai kredītiestāžu kredītportfeļa, īpaši nekustamo īpašumu jomā, kas nozīmē to, ka tie ir mazāk ierobežojoši un Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei labvēlīgāki.

Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka šie ieteikumi tiks regulāri pārskatīti un pilnveidoti, izvērtējot saņemtos komentārus un aktualizējot saturu atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām.

Pirmā pārskatīšana sāksies 2026. gada rudenī.

Ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas dabaszinātņu jomas zinātniekiem un ekspertiem, kuri strādā augstskolās, zinātniskajos institūtos, valsts institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās organizācijās.