Aizputes muzejam ir sava seja
Katru gadu viena jauna pastāvīgā ekspozīcija – tā cenšas strādāt Aizputes Novadpētniecības muzejs. Pašlaik apskatei un iepazīšanai tiek izvietotas Aizputes sporta vēsturei veltītas liecības, pastāstīja muzeja vadītāja Jolanta Berga. “Tas īpaši aktuāli ir tagad, kad tuvojas reforma, būs pārmaiņas – nezinām vēl, kas būs ar Aizputes sporta bāzi, rajona sporta skolu,” ekspozīcijas nozīmību tieši tagad skaidro J.Berga.
Atdod visus krājumus
“Turklāt agrāk sportot bija goda lieta, katrā iestādē bija savs metodiķis – gribam par to atgādināt.”
Aizputnieki labprāt dāvājuši muzejam ar sporta vēsturi saistītus eksponātus, ne tikai diplomus, vimpeļus un kausus, bet arī slidas, slēpes un citas praktiskas lietas. Kā atbalstītāju J.Berga min bijušo aizputnieci, žurnālisti Olgu Utkinu, aizputniekus Jāni Šalmu, Jāni Rūtiņu un citus. Ilggadējā sporta skolotāja Dzintra Aņusa muzejam atdevusi visus savus mājās sakrātos materiālus.
Jau arī rakstījām, ka rakstnieks un novadpētnieks Alfrēds Leja pašlaik strādā pie grāmatas “Aizpute sporto”.
Pērn muzejā iekārtota ekspozīcija, kas stāsta par represijām Aizputē. Nākamā plānotā ir ekspozīcija par kultūru, tās norisēm un personālijām no agrākiem laikiem līdz mūsdienām. Šīs un citas ekspozīcijas palīdz iekārtot māksliniece Ilze Spīre un mākslinieks ar galdnieka amatu Ģirts Brumsons. “Viņi palīdz veidot muzejam savu seju, un tā ir pavisam atšķirīga no citiem,” J.Berga neslēpj gandarījumu par šo sadarbību.
Gandrīz divtūkstoš eksponātu gadā
Aizputes Novadpētniecības muzejs pašlaik apdzīvo visu 18.gadsimta beigās celtās ēkas, bijušās ģimnāzijas un skolas internāta 2.stāvu. Nupat atlikusi vēl tikai viena remontējama telpa. Izremontēta, bet pagaidām vēl neiekārtota ir telpa, kas tiks atvēlēta skolēnu, studentu un citu interesentu mācību darbam. Pašlaik šim nolūkam nākoties pa laikam atvēlēt izstāžu zāli.
“Vissmagākais jautājums pašlaik mums ir ēkas fasāde, apmeklētāji pat ir teikuši, ka, ieraugot to, jāsaminstinās, pirms iet iekšā. Pašvaldībai vajadzētu par to padomāt,” saka muzeja vadītāja. Aizvien vairāk telpas vajag arī muzeja krājumiem, ar kuriem pašlaik strādā divas krājumu glabātājas – Ilze Tomsone un Indra Madele. Aizputes Novadpētniecības muzeja krājumi pieaug par apmēram 1800 vienībām gadā.
“Kas ir pilsēta bez savas vēstures?” atvaicā J.Berga, atbildot uz jautājumu, cik būtiski sabiedrībai ir šādi nelieli Novadpētniecības muzeji. To vēsturi, kas pašu cilvēkiem tuva, tik labi neatklās neviens nacionālas nozīmes muzejs. Aizputē vēstures liecības nāk skatīties gan vietējie ļaudis, gan viesi. Sava publika izveidojusies arī izstāžu atklāšanās.
Tiesa, muzeja vadītājai nācies saskarties arī ar valsts neieinteresētību, atbalsta apmēru rēķinot. Piemēram, tā arī nav izdevies panākt, lai Kultūrkapitāla fonds atvēlētu līdzekļus novadā labi zināmās mākslinieces Guntas Ruicēnas darba iegādei. “Man atbild, ka atbalsta tikai valsts mērogā nozīmīgus darbus. Bet kā lai mēs spējam veikt savu funkciju – popularizēt vietējās vērtības?” vaicā muzeja vadītāja.
Pērn Aizputes Novadpētniecības muzejs akreditēts līdz 2012.gadam.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”
Uzziņai
–Aizputes Novadpētniecības muzeja izstāžu zālē regulāri notiek arī dažādu mākslinieku izstādes.
–Pašlaik tur skatāmi Ģirta Brumsona un Mārtiņa Sīļa sirreālistiskie darbi.
–Vēl šogad paredzētas divu fotomākslinieku izstādes – vispirms Pēterim Jaunzemam, tad Gunāram Kopštālam.

Jolanta Berga: “Mēs gribam parādīt, ka muzejs – tas nav pieputējis šķūnis.”

Maza daļiņa no topošās sporta ekspozīcijas. Tā ļaus izsekot arī tam, kā laika gaitā mainījusies izpratne par balvu dizainisko izpildījumu.