Ne viens vien liepājnieks vakar redzēja gulbi, kas izskatījās iesalis Tirdzniecības kanāla ledū. Nelaimīgais putns atradās netālu no veikala “Māja”. Tā darbinieki, mēģinādami gulbi glābt, lūdza palīdzību ugunsdzēsējiem. Tad arī atklājās skarbais, krīzes diktētais taupības režīms.   Veikala “Māja” mēbeļu nodaļas vadītājs Uldis Vaičis no ugunsdzēsējiem saņēma atteikumu – esot augstākās priekšniecības rīkojums nedoties izsaukumos, ja jāglābj nelaimē nonākuši dzīvnieki: suņi, kaķi, gulbji un citi.

“Es lieliski saprotu, ka ir taupības režīms, ka degviela jātaupa nopietniem nelaimes gadījumiem, tāpēc es viņus nevainoju,” sacīja Uldis. “Taču krīze neattaisno necilvēcību.” Un viņš jautāja: ko lai daru, ka man visu dienu jāskatās, kā putns tur mokās? Ledus ir pārāk trausls, tāpēc cilvēkam ir bīstami bez speciāla aprīkojuma uz tā kāpt, lai glābtu putnu. Arī redakcijai zvanīja ne mazums liepājnieku, lai palīdzot iesalušajam putnam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes priekšnieka vietnieks Dainis Krīgens bija mazrunīgs. Esot tāds rīkojums nebraukt izsaukumos, lai glābtu dzīvniekus, taču viņi dienas laikā vērošot situāciju. Vispirms gaidīs, vai putns netiks brīvībā pats. Cilvēka tuvošanās tam varot radīt papildu briesmas dzīvībai, jo putns, ieraudzījis svešinieku, var nobīties, visiem spēkiem mēģināt izrauties no ledus slazda un sevi savainot – izraut spalvas ar miesas gabaliem un vēlāk aiziet bojā noasiņojot. Ja tomēr līdz pēcpusdienai putns nebūs atbrīvojies pats, D.Krīgens solīja rīkoties.

Veterinārārsts Dzintars Tīds, kuram visbiežāk nogādā cietušos dzīvniekus, sacīja: ja gulbis patiešām ir iesalis ledū, tas no gūsta jāatbrīvo. “Ja ugunsdzēsēji paskatītos statistiku, redzētu, ka lielākā daļa no gadījumiem, kad viņiem lūgta palīdzība gulbju glābšanā, patiesībā ir bijis nepatiess izsaukums, jo putni tur vienkārši uz ledus gulējuši un, tuvojoties glābējiem, pacēlušies spārnos un aizlidojuši, taču gan spēki, gan benzīns ir iztērēti,” viņš sacīja.

Ap pusdienlaiku glābēji devās putnam palīgā, taču tas nebija vajadzīgs. D.Krīgens sacīja, ka, redzot tuvojamies cilvēkus, putns savicinājis spārnus, un prom bijis. Visticamāk, ledus kārtiņa bijusi pavisam trausla un putns ticis galā saviem spēkiem. “Tāpēc es vēlreiz gribu pateikt visiem gulbju glābējiem, ka šis nav tāds sals, lai gulbis iesaltu, jo patiesībā veseli putni neiesalst ledū,” viņš sacīja. “Tādēļ lieciet, lūdzu, mierā gulbjus un ļaujiet tiem dzīvot.” To, ka uz katru gadījumu, ja būs aizdomas, ka kāds gulbis iesalis ledū, glābēji nebrauks, viņš varot pateikt pavisam noteikti. Bet vienalga – paldies par šo reizi!

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Veikala “Māja” sanitārtehnikas nodaļas vecākais pārdevējs Viktors Andersons bija viens no tiem, kas pirmais ieraudzīja putnu ledus skavās.