1981.gads
Liepājniekiem ar laikraksta starpniecību tiek sniegts gandrīz vai neiespējamais – ielūkošanās 2001.gadā: Jaunliepāju ar Vecliepāju savieno trīs tilti – divi pilsētas un viens dzelzceļa. Pēdējais – pilsētas tilts – uzbūvēts nesen. Tas sākas pie Pedagoģiskā institūta. Rīgas iela, 12 un 18 stāvu nami, celti nevis pēc tipveida, bet individuāliem projektiem. Tālāk viena no viszaļākajām pilsētas vietām – Raiņa parks. Tajā strūklakas ar gaismas mūziku, bet Ezerkrasta parkā zaļo jaunās liepiņas, griežas karuseļi. Jūras, K.Marksa un Kuģinieku ielas rajonā slejas daudzstāvu nams no stikla un betona. Tas ir Skaitļošanas centrs. Jūrmalā, netālu no zvejnieku kolhoza “Boļševiks” teritorijas, paceļas viesnīca “Tūrists”?
Atgriežoties realitātē, redzams, ka ezermalā liepiņas vēl nav iestādītas, taču pavasarī ir sākts celt pirmais kvartāls mikrorajonā Ezerkrasts-2. “Sarkanais metalurgs” iedarbina jaunās attīrīšanas iekārtas. Arī Cukurfabrikā paveikts svarīgs darbs, t.s. dabas aizsardzības pasākumu kompleksā sāk darboties jaunā ūdens dzesētava. Liepājas ostas dokeriem darbs atvieglots ar divu portālceltņu uzstādīšanu.
Liepājas vispārizglītojošās skolās mācās 13 756 skolēni, vidējās speciālās mācību iestādēs – 1017. Skolās strādā 730 skolotāju, 636 no viņiem ir augstākā izglītība. Šis skaitlis ir krietni lielāks nekā vidēji Latvijā. Valsts Liepājas teātra studiju pavasarī beidz nepilns desmits jauniešu.
Liepājnieki daudz lasa: pilsētā ir 72 bibliotēkas un vairāk nekā 90 tūkstoši lasītāju. Plašu atzinību ar R.Paula autorprogrammas izpildīšanu gūst vokāli instrumentālais ansamblis “Credo”. Liepājā ir gandrīz 6400 komunistu, 44 procenti no viņiem ir strādnieki un kolhoznieki.

1982.gads
Tramvaja sliežu kopējais garums Liepājā ir 13 kilometru. Tas ir nepietiekami. Sliežu ceļu pārvieto no Ļeņina ielas uz K.Valdemāra ielu. Līdz ar to ceļa garums palielinās līdz 14,5 km. Līdz ar tramvaja sliežu dubultlīnijas ierīkošanu sagaidāms, ka palielināsies kustības ātrums. Tramvaja pārvaldes rīcībā ir 14 vagonu.
Oktobra sākumā pilsētnieki redz ko neparastu: gara jo gara autobusu un taksometru kolonna lēni brauc pa Liepājas ielām. Izrādās – pilsētas Autobusu parkam jurģi. Beidzot visi dienesti pārceļas uz jauno ražošanas bāzi Cukura ielā.
6.oktobrī rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” svētki. Uzņēmumam ir 100 gadu jubileja, un “par lieliem revolucionāriem nopelniem un augstiem sasniegumiem darbā” Latvijas komunistiskās partijas 1.sekretārs A.Voss pasniedz tam Oktobra Revolūcijas ordeni. Rūpnīca ir viena no lielākajām dzīvokļu būvētājām pilsētā. Pēdējos 27 gados uzbūvēts 40 namu, kuros dzīvo vairāk nekā pusotra tūkstoša cilvēku. Tiek atdzīvināta Metalurgu kultūras pils fasāde – Ļeņingradas māksliniece V.Anopova izveidojusi lielu mozaīkas panno.

1983.gads
Tiltu jautājums Liepājā iegūst pavisam konkrētas aprises. Jau jopš 1981.gada gājējiem un automobiļu kustībai ir slēgts dzelzceļa tilts. Pēc rekonstrukcijas tas būs paredzēts vienīgi dzelzceļa transportam. Tā kā Tramvajtilts nākotnē nespēs nodrošināt autotransporta plūsmas caurlaidi, tad valsts izpētes un tiltu projektēšanas institūts Ļeņingradā radījis jaunā tilta projektu. Tam paredzēti četri posmi, katrs 24 m garš, bet tilta kopējais garums būs 108,8 metri. Tilts stāvēs uz pieciem balstiem, no kuriem divi būs krastā, bet trīs ūdenī. Brauktuves platums paredzēts 16,5 metri. Tilts atradīsies 30 metru uz rietumiem no dzelzceļa tilta.
Atklātībā parādās Ezerkrasta-3 apbūves shēma, ko projektēšanas institūtam pasūtījusi rūpnīca “Sarkanais metalurgs”, kas šajā rajonā cels apmēram pusi no visiem namiem.
11.jūnijā pirmo reizi, lidmašīnai An24 veicot lidojumu maršrutā Liepāja–Daugavpils, tiek atklāts gaisa tilts starp Kurzemi un Latgali. Liepājas Tramvaja pārvalde saņem septiņus Čehoslovakijā ražotos vagonus. Tie ir saistīta tipa vagoni un spēj pārvadāt pusotras reizes vairāk pasažieru nekā līdz šim.
Ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu Liepājas centra zona 165 ha platībā noteikta par pilsētbūvniecības pieminekli, bet kā atgādinājums par šodienas pienākumu un atbildību pagātnes priekšā iznāk mākslas zinātnieka I.Lancmaņa izcilais pētījums “Liepāja no baroka līdz klasicismam”.
Pilsētas zaļās plaušas veido 42,1 ha parku, 55,8 ha meža un 18,6 ha ielu apstādījumu un 36,6 ha apstādījumu skvēros. Vidēji uz katru iedzīvotāju ir 7 kvadrātmetri apstādījumu. Oficiāli ziņo, ka Liepājas uzņēmumi katru gadu atmosfēras tīrības pasākumiem izlieto simtiem tūkstošu rubļu.

1984.gads
Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas vēsturē tas ir celtniecības gads. Šim nolūkam izmantoti ap 18 miljoniem rubļu. Hidrocilindru ceha trīs automātiskajām līnijām pievienojas vēl trīs, uzcelta kompresoru māja, bet gada nogalē tiek pabeigts 84 dzīvokļu nams un mazģimeņu kopmītne.
Pilsētas komunālie dienesti gadā iestādījuši ap 12 tūkstošiem priežu stādu, vairāk nekā 500 vērtīgu sugu koku, kapitāli izremontējuši 33 tūkstošus kvadrātmetru ceļu seguma un 13 tūkstošus kvadrātmetru ietvju.
Komunistu skaits pilsētā sasniedz 6744.

1985.gads
Pieturoties ļoti stipram salam, apgrūtināta navigācija Ventspils apkārtnē, Rīgas un Somu līčos, tādēļ februārī vien Liepājas zvejnieki, palīdzot kolēģiem, izkrauj 14 viņu kuģu.
Metālizstrādājumu rūpnīcā sāk ražot jaunu produkcijas veidu – ratiņus, kuru grozi ir pīti no klūdziņām. Šos pinumus saņem no Moldāvijas. Gadā paredzēts saražot tūkstoš šādu ratiņu bērniem.
16.augustā notiek autobusa “Liepāja–Rīga–Liepāja” pirmais reiss, kas no iepriekšējiem atšķiras ar to, ka līdz Rīgai ekspresis brauc bez pieturām ceļā.
Liepājniekus satrauc dzelzceļa tilta veco fermu liktenis. Vai tilts pēc rekonstrukcijas atgūs savus vēsturiski izteiksmīgos vaibstus? Precīza informācija tiek solīta pēc tam, kad Rīgas Politehniskā institūta speciālisti būs veikuši nepieciešamos aprēķinus. 6.oktobrī atklāj jauno tiltu pāri ostas kanālam.

1986.gads
Kalpotāju un strādnieku skaits Liepājā ir ap 51,1 tūkstoti, vidējā mēneša darba alga sasniedz 196 rubļus. Pilsētas rūpniecība republikā atrodas piektajā vietā t.s. augstākās kvalitātes kategorijas izstrādājumu ražošanā. Šādu izstrādājumu pavisam ir 16.
2.februārī Liepāju pāršalc ziņa par milzīgu traģēdiju. Ugunsgrēkā savās mājās Mālu ielā aiziet bojā Bužeru ģimenes trīs mazie dēlēni.
19.februārī Grīzupes ielā 100 notiek mītiņš par godu pilsētas jaunās Centrālās slimnīcas atklāšanai. Jūnijā iezīmējušās skaidras kontūras arī skolas jaunceltnei Ezerkrastā.
Izstādē “Akcenti Liepājai” muzejā apskatāms arhitektes G.Šnipkes projekts “Ļeņina iela – gājējiem”. Posmā no I.Sudmaļa līdz Komjaunatnes ielai tā jau slēgta satiksmei un aprīlī tiek uzsākti izbūves darbi.
Konservatorijā Rīgā tiek gatavoti jaunie aktieri Liepājas teātrim, taču teātra galvenais režisors O.Kroders pēc viņu pirmās uzstāšanās Liepājā ir kritiski un skeptiski noskaņots: “Domāju, ka šis mēģinājums sagatavot Rīgā speciālu aktieru kursu Liepājai nav izdevies un lielā mērā ir neveiksmīgs.” Maskavā, centrālajā literātu namā, notiek dzejnieka M.Čaklā autorvakars. I.Kalniņa dziesmas ar viņa tekstiem tajā dzied A.Pumpure.
Noslēdzoties konkursam par “Pasta ielas nama Nr.22 māksliniecisku iesaisti vidē”, četru mākslinieku konkurencē par labākajiem atzīst V.mackara un Dz.Vīriņas darbus. Izsludinot konkursa otro kārtu šiem diviem māksliniekiem, tiek izšķirts, kurš saņems pasūtījumu brandmūra apgleznošanai. Tiek pieņemts Dz.Vīriņas piedāvājums.

1987.gads
Pilsētā jau kuro reizi publiski diskutē par problēmām, kas saistītas ar celtniecību, īpaši dzīvokļu celtniecību. Gandrīz puse dzīvokļu fonda ir veci un avārijas stāvoklī esoši nami, bet līdz 2000.gadam visā pilsētā plānots nojaukt vairāk nekā 350 tūkstošus kvadrātmetru veco mājokļu, bet jaunus dzīvokļus gaida gandrīz 8 tūkstoši ģimeņu. Bērnudārzos pietrūkst 2000 vietu. Lai likvidētu mācības otrajā maiņā, nepieciešams uzcelt trīs jaunas skolas. Pilnīgi novārtā palikusi kultūras un fizkultūras un sporta materiālās bāzes attīstīšana.
Vasaras ieskaņā tiek pabeigta gājēju posma izveide Ļeņina ielā.
Liepājas teātrim atkal divi Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki. Šo goda nosaukumu saņem aktieri V.Zandbergs un J.Bartkevičs. Maskavā, centrālajā mākslinieku namā, notiek Vissavienības teātru, kino un televīzijas mākslinieku darbu izstāde. Liepājas teātrus tajā pārstāv A.Kļaviņa, A.Butes un Z.Atāles darbi.
Par laikā no 1977. līdz 1986. gadam sagatavoto matemātikas mācību grāmatu un metodisko līdzekļu kompleksu Latvijas PSR Valsts prēmiju saņem Liepājas Pedagoģiskā institūta docents J.Mencis.
1.septembrī pirmo reizi pirmais zvans atskan I.Sudmaļa vārdā nosauktajā Liepājas 8.vidusskolā, kas pagaidām ir vienīgā pilsētā, kurā visi 1098 skolēni mācīsies pirmajā maiņā.
Līdz ar novembra vējiem trešās Atmodas vēsmas skar arī Liepāju. 18.novembrī miliči brutāli izrēķinās ar jauniešiem, kuri ar sarkanbaltsarkano karogu dodas no Ziemeļu kapiem. Partijas un sabiedrisko organizāciju aizbildnībā pilsētas darbaļaudīm jāprotestē pret ASV kongresa pieņemto rezolūciju un jāaicina “dot pretsparu visām izrīcībām, kas mēģina graut mūsu iekārtas pamatus”. Melnā diena, kas ievadīja 20 gadus ilgo buržuāzijas kundzību, – tā tiek nodēvēts 1918.gada 18.novembris.
22.novembrī notiek akcija “Liepāja – Latvijas Kultūras fondam”. Tiek saziedoti 5143 rubļi, 778 no tiem ziedo privātpersonas. Pasākuma dalībnieku un viesu ir vairāk nekā trīs tūkstoši.

1988.gads
Galantērijas kombinātam piešķirts jauns statuss, turpmāk tā būs tekstila un galantērijas ražošanas apvienība.
Sabiedrības uzmanības centrā – Liepājas ezera liktenis. Rūpnīca “Sarkanais metalurgs” ezera ziemeļu daļā veido savu jauno ūdenstilpi, izmantojot metalurģiskās ražošanas atkritumus. Pēc spīvām viedokļu sadursmēm un Zinātņu akadēmijas sniegtajiem izpētes rezultātiem par ezera piesārņošanu ar smagajiem metāliem ar pilsētas izpildkomitejas rīkojumu rūpnīcai aizliedz turpināt dambja uzbēršanu. Gada nogalē “Sarkanajā metalurgā” tiek izveidota ekoloģijas padome, kurai līdz 2000.gadam ir jāpanāk, ka vidē izmesto piesārņojošo vielu daudzums atbilst pieļaujamām normām.
Otrā lielā sabiedriskās domas uzvara saistās ar kooperatīva “Celtnieks” garāžu būvi Klaipēdas ielā gandrīz pašā jūrmalā. Iejaucoties nepiekāpīgākajiem Pilsētas padomes deputātiem, tiek saņemts prokuratūras lēmums “ierosināt apturēt Izpildkomitejas 1988.gada 13.maija lēmuma Nr.196 izpildi par zemes gabala piešķiršanu kooperatīvam”.
6.oktobrī Vides aizsardzības klubs un Tautas frontes iniciatīvas grupa aicina liepājniekus diskusijai ar pašu vēlētajiem Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem, lai viņiem uzticētu savas domas valsts valodas jautājumā. Deputāti neierodas, bet plašā diskusija notiek.
7. un 8. oktobrī 39 liepājnieki piedalās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā Rīgā, 12.novembrī notiek LTF Liepājas nodaļas 1.konference. Liepājas tautfrontiešiem ir trīs ievēlēti vadītāji – T.Eniņš, R.Rubīns un J.Kuplais.
18.novembrī virs Liepājas Pedagoģiskā institūta svinīgi tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, vakarā notiek grandiozs, patiesas sajūsmas un gaišu nākotnes cerību caurstrāvots gājiens no Ziemeļu kapiem līdz jūrmalai. Liepāja ir modusies.
Decembrī pilsētā tiek dibinātas latvijas darbaļaužu internacionālās frontes organizācijas.

1989.gads
Pēc janvārī veiktajiem tautas skaitīšanas datiem Liepājā dzīvo 114,5 tūkstoši cilvēku: 53,7 tūkstoši vīriešu un 60,8 tūkstoši sieviešu.
2.martā iznāk laikraksta “Liepājas Vārds” pirmais numurs. Tas ir LTF Liepājas pilsētas un rajona nodaļu radošo savienību izdevums.
26.martā notiek PSRS tautas deputātu vēlēšanas. Ne Liepājas, ne Kuldīgas vēlēšanu apgabalos izvirzītie kandidāti Z.Rusiņa, V.Einiņš, I.Pilenieks un A.Čepānis netiek ievēlēti. Atkārtotas vēlēšanas notiek 14.maijā, un Tautas frontes izvirzītie kandidāti R.Pauls un I.Ķezbers gūst pārliecinošu uzvaru.
2.jūnijā Metalurgu kultūras pilī pulcējas 1941.gada un 1949.gada deportāciju upuri un nolemj dibināt Politiski represēto klubu.
Par Valsts Liepājas teātra galveno režisoru, kad nav vairs šaubu par to, ka V.Lūriņš no šīs iespējas atsakās, tiek ievēlēts H.Laukšteins. Ar 53 balsīm no 59 viņš pārspēj otru kandidātu H.Ulmani. I.Briķe kļūst par vienu no jaunākajām aktrisēm, kurai piešķirts Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums.
Dzejas dienās atklāj Tautas dzejnieces Mirdzas Ķempes pieminekli. Autores – tēlniece L.Ulmane un arhitekte I.Rībena. Bet Liepājas muzejā pirmo reizi – trimdas mākslinieka izstādes atklāšana. Dzejnieks no Zviedrijas Juris Kronbergs atklāj sava tēva liepājnieka Rūdolfa Kronberga darbu izstādi.
10.decembrī notiek Pilsētas padomes tautas deputātu vēlēšanas. No 133 iecirkņiem deputāti ievēlēti 100 iecirkņos, 59 no ievēlētajiem ir LTF biedri, 70 – PSKP biedri, 3 ir no darbaļaužu internacionālās frontes. Pēc nedēļas ievēlē vēl 26 deputātus: 5 – no LTF, 18 ir PSKP biedri, 3 – no interfrontes.
14.decembrī notiek Liepājas metalurgu konference, kurā 241 delegāts nobalso pret rūpnīcas iestāšanos Vissavienības koncernā. Par balso 172.
20.decembrī iet gaisā pirmā atjaunotās Liepājas televīzijas pārraide.

1990.gads
16.janvārī sākas Pilsētas padomes tautas deputātu 20.sasaukuma 1.sesija. Pirmā demokrātiski vēlētā padome darbojas tik demokrātiski, ka brīžam emocijas gūst pārsvaru pār lietišķumu, un tikai 26.janvārī beidzot tiek ievēlēti pilsētas vadītāji. Par padomes priekšsēdētāju ievēlē I.Visminu, kas ar 72 balsīm par un 43 pret pārspēj H.Evertu. Par izpildkomitejas priekšsēdētāju gandrīz vienbalsīgi ievēlē G.Kazeku.
16.februārī virs Liepājas pilsētas izpildkomitejas ēkas uzvelk sarkanbaltsarkano karogu.
18.martā piecos no deviņiem vēlēšanu apgabaliem Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanās uzvar LTF izvirzītie kandidāti V.Einiņš, A.Bērzs, J.Lagzdiņš, L.Muciņš un T.Eniņš. Pārējie četri ir O.Mantuļņikovs, J.Antons, B.Feršalovs un J.Rjabiņins.
No 13.aprīļa liepājnieki atkal var lasīt laikrakstu “Kurzemes Vārds”. 17.aprīlī notiek Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas piekritēju pilsētas konference, kuras dalībnieki nolemj atzīt, ka ir nodibināta LNKP Liepājas pilsētas organizācija.
Jūlijā Pilsētas padomes sesijā tiek pieņemts lēmums pārtraukt mikrorajona Ezerkrasts-3 celtniecību.
18.jūlijā teātra Mazajā zālē ar A.Oses iestudēto A.Brigaderes “Lolitas brīnumputnu” savu atjaunoto gaitu sāk Liepājas Leļļu teātris. Septembrī pēc ilgāka pārtraukuma Liepājas teātra studijā, jau sestajā pēc kārtas, uzņemti 16 jaunieši no visdažādākajiem Latvijas novadiem.
Liepājas zvejnieku kopsaimniecība “Kursa” iedibina sava Goda biedra rakstnieka E.Līva prēmiju, bet Tautas mākslinieka gleznotāja E.Iltnera 65.dzimšanas dienā Metalurgu kultūras pilī pirmo reizi tiek piešķirta viņa vārdā nosauktā prēmija. To sadala trīs gleznotājiem: J.Anmanim, I.Iltnerei un A.Jurjānei.
21.novembrī notiek Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes kolektīva konference, kurā nolemj valsts uzņēmumu OZFLB pārveidot par kolektīvo uzņēmumu ar tiesībām uz īpašumu.
Gada nogalē “Laumā” strādājošie uzzina, ka izejvielas nākamajam gadam nodrošinātas 70 procentu apmērā. Ja izejvielas nebūs iespējams saņemt pietiekamā daudzumā, kādu no iecirkņiem nāksies slēgt un strādājošie apgūs jaunu profesiju. Sākot ar nākamā gada 1.janvāri, no darba tiks atlaisti 59 cilvēki.
Raksts sagatavots, izmantojot J.Gintnera, G.Baloža, A.Remesa, A.Treides publikācijas.

Uļa Gintnere