“Kurzemes Vārda” publikācijai “Jaunsargi atklāj un iedzīvina vēsturi” ar Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītājas Jolantas Bergas starpniecību atsaucies Aizputes vēstures pētnieks Ivars Silārs. I.Silārs apgalvo, ka jaunsargu instruktora Laimoņa Grundmaņa atsauce uz viņu kā vienu no informācijas avotiem, attīstot hipotēzi, ka pulkvedis Oskars Kalpaks savu pēdējo kaujas uzdevumu saņēmis Aizputē, ir pavisam nekorekta.

“Kurzemes Vārds” citē vēstuli, ko I.Silārs rakstījis L.Grundmanim, atbildot uz viņa vēstuli, kurā lūgta vēstures faktu precizēšana par to, kur varētu būt bijis landesvēra štābs, kas it kā atradies Aizputē: “Lai gan esmu izpētījis visus ar Aizputes vēsturi saistītos Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrodamos dokumentus, man līdz šim nebija ne jausmas, ka Oskars Kalpaks ir bijis Aizputē. Tas, saprotams, nenozīmē, ka es to apstrīdu, jo ne visi dokumenti līdz mūsdienām ir saglabājušies vai arī daļa ir izkaisīta pa citiem arhīviem, varbūt atrodas arī privātās kolekcijās. Līdz ar to mani ļoti interesē, kādu informācijas avotu Jūs esat izmantojis. (..)

Pilnīgi droši varu teikt, ka uz Latvijas atsevišķā bataljona komandiera Oskara Kalpaka 1919.gada 22.februāra pavēli Nr. 220 Aizputē tajā pašā dienā ieradās virsleitnants Fridrihs Zommers (..), lai organizētu Aizputē etapa komandantūru. 25.februārī viņš izdeva pavēli ierīkot etapa komandantūru Lielā ielā 26 – Muižniecības kluba telpās, kuras uzdeva ieskaitīt komandantūras rīcībā no 26.februāra. Līdz ar to, ja Jūsu minētais atbilst patiesībai, atbilde varētu būt skaidra – Atmodas ielā 26, kas mūsdienās ir krietni pārbūvēta.(..)”

Pēc raksta “Jaunsargi atklāj un iedzīvina vēsturi” publicēšanas “Kurzemes Vārdā” to pārpublicējis arī izdevums “Aizputes Avīze”. Uz to I.Silārs atbildējis: “”Aizputes Avīzes” šā gada 2.marta numura 4.lpp. ievietotajā paziņojumā par Oskara Kalpaka piemiņas dienu minēts, ka Latvijas armijas pirmais komandieris kārtējo Latvijas atbrīvošanas cīņu uzdevumu saņēmis Aizputē 1919.gada februārī Baltijas landesvēra oberštāba mītnē, kas atradusies tagadējā Pilsētas domes ēkā. (..)

No Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrodamā Aizputes pilsētas skolu valdes 1924.gada 31.marta ziņojuma Izglītības ministrijas Skolu departamentam “Par Aizputes pilsētas pamatskolu attīstības gaitu Latvijas patstāvības pirmajā piektgadā” uzzināms, ka 1915.gadā, kad vācu karaspēks okupēja Kurzemi, Aizputes pilsētas pamatskola, proti, tās skolotāji un arhīvs bija evakuēti uz Krieviju. Vācu okupācijas vara skolas telpās izvietoja militāro apriņķa pārvaldi (Kreisamt) ar visām tās nodaļām. Nodibinoties neatkarīgai Latvijai, vācu okupācijas pārvaldi nomainīja Aizputes pilsētas padome, kas 1919. gada 24.janvārī ievēlēja skolas pārzini un deviņus skolotājus. Jaunizveidotā skola uzsāka savu darbu 1.februārī agrākās pilsētas skolas telpās, no kurām to nekāds landesvēra štābs netika izlicis.

Par to, kur patiesībā minētajā laikā atradās Baltijas landesvēra virsštābs, kura apspriedēs, starp citu, Oskars Kalpaks kā vācu valodas nepratējs nepiedalījās, var uzzināt, ielūkojoties grāmatā “Latvijas iekšējās drošības nostiprināšanas vēsture 1918 – 1925”, Rīga, 1925. Tās 154.lpp. rakstīts: “1919.gada februāra mēnesī sarkanā armija bija jau pārnākusi pāri Ventai un ieņēmusi Valtaiķu un Sieksātes pagastus, bet Kazdangas muižā nometās landesvēra oberštābs, kurš tur palika līdz marta beigām.””

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”