Svilina savu zemi
Līdzko kādudien nelīst un uzspīd saulīte, tā plašumā vēršas kūlas svilināšanas sērga. Jau tagad ugunsdzēsēji, taupot krīzes apstākļos samazināto finansējumu, sausās zāles ugunsgrēkus dzēš, nevis izmantojot autocisternas, bet gan ar rokām – lāpstām, maisiem un citiem primitīviem līdzekļiem. Taču, ja ļaudis nepratīsies un nepārstās dedzināšanu, glābējiem var nākties pildīt brīdinājumu un izbraukt tikai uz daļu no ugunsnelaimēm.
2.aprīlī Liepājā un rajonā dega visās malās. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektors Edgars Rubenbergs pastāstīja, ka ugunsdzēsēji šajā dienā steiguši dzēst desmit pērnās zāles ugunsgrēku. Liepājā degusi sausā zāle Lazaretes ielā 3, 14.novembra bulvārī 75, Klaipēdas ielas galā, Slimnīcas ielā 15 un 17 un Ģenerāļa Baloža ielā 50. Ja pilsētas teritorijā ugunsgrēki nav bijuši plaši un nav pārsnieguši 100 kvadrātmetru platību, tad to nevar teikt par rajonu, kur sarkanais gailis izpleties nopietni. Kalvenes pagastā, Rīgas – Liepājas šosejas malā pie pieturas ”Kalvene” degusi kūla 200 kvadrātmetru platībā. Sakas novadā situācija vēl bēdīgāka –Grobiņas – Ventspils autoceļa 61.kilometrā uguns iemetusies arī priežu jaunaudzē, nopostot 20 000 kvadrātmetru plašu teritoriju. Savukārt Liepājas ezera krastā šajā dienā degušas niedres 1200 kvadrātmetru platībā. Un reģistrēts arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks, kas radījis materiālos zaudējumus, nopostot nekustamo īpašumu. Proti, pilnībā nodegusi kāda dārza māja.
Nedēļas nogalē degšana turpinājās gan Liepājā, gan rajonā. Piektdien un sestdien mūspusē glābēji izbraukuši uz 15 kūlas ugunsgrēkiem – astoņi no tiem bija izcēlušies pilsētā, bet seši rajonā. Kopumā izdegusi teritorija 65 000 kvadrātmetru platībā, pastāstīja VUGD Liepājas brigādes priekšnieks Andrejs Beļakovs.
Aizvadītajā gadā Liepājā izcēlās 96 kūlas ugunsgrēki, rajonā – 29. Šogad, kaut pavasaris vēl tā īsti nemaz nav atnācis, līdz 3.martam Liepājā jau reģistrēti 22 un rajonā seši pērnās zāles degšanas gadījumi.
VUGD 2008.gadā kopumā iztērēja degvielu 604 000 latu apmērā. E.Rubenbergs skaidroja, ka kūlas ugunsgrēku dzēšanai patērēts benzīns gandrīz 23 000 latu vērtībā un dīzeļdegviela gandrīz 7 000 latu vērtībā. Šogad VUGD degvielas iegādei piešķirts tikai 287 000 latu.
Secinājumus izdarīt nav grūti. Jau tagad pēc VUGD vadītāju rīkojuma glābēji kūlas ugunsgrēkus dzēš, nevis izmantojot autocisternas, bet gan ar primitīviem palīgrīkiem – izmantojot lāpstas, tukšus maisus, zaru buntes un tamlīdzīgas lietas. Taču VUGD priekšnieks Ainars Pencis jau iepriekš brīdināja, ka gadījumā, ja kūlas svilināšana nerims, degvielas trūkuma dēļ var izveidoties situācija, kad glābēji nevarēs izbraukt uz visiem izsaukumiem. Tikšot izvērtēta bīstamība – glābēji braukšot tikai uz tiem kūlas ugunsgrēkiem, kas apdraudēs cilvēkus un viņu īpašumus.
A.Beļakovs aicina ļaudis padomāt, pirms sausajai zālei piešķilt uguni: “Derētu tomēr izvērtēt, vai nepieciešams šādi izšķērdēt krīzes apstākļos jau tā niecīgos līdzekļus.” Viņš arī atzīst, ka A.Penča brīdinājums, ka glābēji brauks tikai uz bīstamākajiem ugunsgrēkiem, ir grūti realizējams: “Ir grūti izvērtēt bīstamību, pirms neesam notikuma vietā un neredzam patieso situāciju.”
Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”
Ceturtdienas vakarā sarkanais gailis bija iemeties niedrēs Liepājas ezera krastā. Glābēju darbs, bez ūdens dzēšot liesmas un rijot karstumu un dūmus, noteikti nav apskaužams – diezin vai šos pienākumus būtu ar mieru pildīt svilinātājs pats.