Liepājas pilsētas domes sēdē deputāti šodien, 14.decembrī, apstiprināja pašvaldības nākamā gada budžetu, kas, salīdzinot ar šo gadu, tiek plānots par aptuveni 3 miljoniem eiro lielāks, taču pašvaldībai no valsts nācies pārņemt arī jaunas funkcijas saistībā ar speciālo izglītības iestāžu uzturēšanu, kas prasa papildus līdzekļus budžetā, portāls uzzināja domes sēdē.

Liepājas pilsētas pašvaldības budžetā 2018.gadam ieņēmumi tiek plānoti 81 372 086 eiro apmērā, tai skaitā plānota arī kredītlīdzekļu piesaiste 6 676 708 eiro apmērā dažādu pilsētas attīstības projektu īstenošanai. Lielākā daļa jeb gandrīz 40,5 miljoni eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, 11,1 miljoni – valsts mērķdotācijas un ES struktūrfondu finansējums, tāpat 9,9 miljoni budžetā plānoti kā dotācija no valsts budžeta saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu kārtību, 7,4 miljoni – ieņēmumi par maksas pakalpojumiem, vēl 3,4 miljoni ir nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi.

Kā deputātiem skaidroja domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, ieņēmumu palielinājums nākamā gada budžetā par aptuveni 3 miljoniem eiro galvenokārt skaidrojams ar to, ka pieaug ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Vienlaikus, lai arī budžeta ieņēmumu sadaļa ir nedaudz lielāka, pašvaldībai nākušas klāt arī jaunas funkcijas, jo saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos speciālo izglītības iestāžu kā internātskolas un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes uzturēšana turpmāk balstīsies uz pašvaldību pleciem, nevis valsts kā tas bija līdz šim.

Tāpat pašvaldības izdevumu sadaļu būtiski ietekmē valstī noteiktās minimālās algas izmaiņas, kas ar nākamo gadu nosaka minimālās algas kāpumu no pašreizējiem 380 eiro uz 430 eiro. Lai nodrošinātu šī lēmuma izpildi un saglabātu atalgojuma diferencēšanu, visās pašvaldības iestādēs strādājošajiem atalgojums tiek palielināts par 5-13 procentiem, lielāku atalgojuma pieaugumu paredzot tiem pašvaldības iestādēs nodarbinātajiem, kuri līdz šim ir saņēmuši zemāko atalgojumu – pašvaldības policistiem, sociālajiem darbiniekiem, bibliotekāriem, darbiniekiem izglītības iestādēs, kultūras darbiniekiem un daudziem citiem. 

Budžeta izdevumu sadaļā nākamajam gadam lielākā izdevumu daļa saistīta ar pilsētas izglītības iestāžu uzturēšanu, kam paredzēti gandrīz 31,7 miljoni. Vēl 16,5 miljoni paredzēti pilsētas ekonomiskai darbībai, kas galvenokārt ietver pilsētas ielu infrastruktūras, veloceliņu un pieturvietu, parku, zaļo zonu, pludmales un ziedu kompozīciju uzturēšanu, kā arī labiekārtošanu. Šajā finansējumā paredzēti arī vairāk nekā 1,2 miljoni eiro pilsētas ielu infrastruktūras uzturēšanai un remontam, 50 000 eiro finansējumu daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanas programmai, 100 000 eiro pilsētas vēsturisko ēku saglabāšanas un atjaunošanas programmai, vēl 50 000 eiro rezervēti dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas tehnisko projektu izstrādei un citām iestrādnēm.

Pašvaldības nākamā gada budžetā ap 9,4 miljoni eiro paredzēti dažādām sporta un kultūras norisēm, tai skaitā, Eiropas un pasaules mēroga sacensību un čempionātu norisei, savukārt ap 9,2 miljoniem tiks novirzīti sociālās aizsardzības pasākumiem, tai skaitā sociālo iestāžu uzturēšanai un pabalstu izmaksai sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, kā arī krīzes situācijā nonākušajiem.

Nedaudz vairāk kā seši miljoni eiro nākamā gada pašvaldības budžetā ir paredzēti dažādu valdības dienestu pamatfunkciju nodrošināšanai, tai skaitā paredzot finansējumu 585 tūkstošus eiro apmērā dažādu pilsētas attīstības projektu priekšfinansējumam, ap 440 tūkstoši – iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanai, 100 000 eiro paredzēts kā līdzfinansējums mazo un vidējo komersantu projektu atbalstam, savukārt vēl 87,7 tūkstoši tiks novirzīti NVO veselības un sociālās iekļaušanas veicināšanas projektu līdzfinansējumam.

Ap 2 miljoniem budžetā plānots novirzīt sabiedriskās kārtības uzturēšanai, 1,8 miljoni – pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, ap 330 tūkstošiem plānots novirzīt vides aizsardzības pasākumiem, bet vēl ap 120 tūkstošiem – funkcijām, kas saistītas ar veselības aprūpes pasākumiem.

Šodien apstiprinātais budžets paredzēts galvenokārt pašvaldības budžeta iestāžu uzturēšanas izdevumu un neatliekamu izdevumu segšanai, taču finansējums lielākiem investīciju projektiem un dažādām jaunām iniciatīvām parasti tiek izskatīts tikai nākamā gada sākumā, kad būs precīzi zināmi līdzekļu atlikums no šī gada, lēš pozīcija.

Jāatzīst, ka budžets tika pieņemts tikai ar pozīcijas deputātu atbalstu – opozīcija balsoja ”pret”. Opozīcijas līderis Valērijs Agešins nākamā gada pašvaldības budžetu nosauca par ”neizpildīto solījumu budžetu” un norādīja:

”Jo izplēnējuši solījumi par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un skolās līdz 9.klasei. Arī citi solījumi, kas attiecas uz sociālo jomu. Uzlabojumi ir nelieli un formāli. Piemēram, bezmaksas sabiedriskais transports tikai černobiliešiem un represētajiem. Ņemot vērā, ka šī dokumenta sastādīšanā piedalījušies neesam, nevaram to arī atbalstīt. Tādēļ balsosim ”pret”.”

Pēc opozīcijas līdera paziņojuma sākās karstas debates. Jānis Vilnītis paziņoja: ”Es teiktu pretējo. Man personīgi gribējās vēl vairāk naudas pilsētas attīstībai, taču ir jāsaprot, ka visam nepietiek. Sociālā joma, manuprāt, nav apdalīta. Un jāatceras, ka 3 miljonu pieaugumu pa lielam ”noēd” algu paaugstinājums. Turklāt no nākamā gada pašvaldība pārņems funkcijas, no kā atteicās valsts, piemēram, internātskolas audzēkņu finansēšanu. Tādēļ domāju, ka budžets ir sabalansēts.”

V.Agešins cirta pretī, ka bija nepieciešams bezmaksas sabiedrisko transportu nodrošināt ne tikai represētajiem un černobiliešiem, bet arī ikvienam pensionāram, kas vecāks par 75 gadiem. Un uzsvēra, ka Daugavpilī bez maksas sabiedriskajā transportā brauc pensionāri no 65 gadu vecuma: ”Bet, protams, viss jau atkarīgs no prioritātēm…”

Diskusijai pieslēdzās arī domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš:

”Proporcijas, salīdzinot ar deviņām lielākajām Latvijas pilsētām, ir korektas. Ja skatāmies personiski, tad arī man ir sarūgtinājums – bērnu rotaļu laukumu projekts nav ietverts. Bet tas nenozīmē, ka nebalsošu par saprātīgu budžeta projektu.”

Jāpiebilst, ka nākamā gada budžeta jautājums, kas viennozīmīgi bija svarīgākais šā gada pēdējās Liepājas domes sēdes jautājums, kaut arī bija viskarstākais, nebija vienīgais pārsteigums.

Jānis Vilnītis, turpinot iepriekšējo gadu nogaļu tradīciju, visiem kolēģiem pasniedza dāvanas – grāmatas. Šoreiz tā bija laikraksta ”Kurzemes Vārds” goda redaktora Andžila Remesa grāmata ”Liepāja”. ”Te jūt īsto Liepājas smeķi,” savu izvēli dāvanas meklējumos pamatoja J.Vilnītis.

Tāpat domes sēdi ar savu klātbūtni pagodināja trīs kungi formās – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva. Kā norādīja N.Grūbis, deputātiem jāpieņem lēmumi divos būtiskos jautājumos, kas skar arī policiju – budžets ietekmē drošību un kārtību pilsētā, tāpat Pašvaldības policijas priekšnieka apstiprināšana.

22Skatīt galeriju