Pedagoģija māca, ka skolotājam pret visiem saviem audzēkņiem jāizturas vienādi, ka izglītošanas procesā nedrīkst būt mīļāki skolēni un mazāk patīkami bērni. Bet vai dzīvē vienmēr izdodas tik gludi kā pa diedziņu šīs attiecības noturēt? Izrādās, netrūkst ne nesaprašanos, ne aizdomu, ne citu sarežģījumu, kas iesien mezglu attiecību pavedienā.

10. klases skolniece Spodra nevarēja izšķirties iet skolu vai varbūt labāk palikt mājās. Jo, kā domāja meitene, klases audzinātāja atkal viņu ņems priekšā, aizrādīs par kavētajām stundām un nesekmīgajām atzīmēm. Spodra apzinājās, ka sekmes nav labas un ka kavējumi arī mēdz būt. Un tomēr skolniece nevēlējās, lai viņai mūžīgi aizrāda, viņa baidījās, ka, aizgājusi uz skolu, atkal dzirdēs pārmetumus, kas izteikti neiecietīgā toni.

Par savu bērnu un viņa tālāko likteni ir noraizējusies Spodras mamma Dzintra. “Jā, es zinu, ka meitai ir kavējumi un sliktas sekmes. Bet viņa ir gatava atzīmes izlabot, viņa jau ir sarunājusi ar priekšmetu skolotājiem, bet baidās tieši no klases audzinātājas,” uzskata mamma. ”Mēs neesam naudīga ģimene, es nevaru skolas nobeigumā nest lielus puķu pušķus skolotājiem,” aizdomājas mamma. Ģimene apsvērusi – varbūt mainīt skolu?

Klases audzinātāja, uzzinājusi par savas skolnieces emocionālajiem pārdzīvojumiem attiecībā tieši uz savu izturēšanos, pauda izbrīnu. Viņa nebija iedomājusies, ka meitene izteiktos pārmetumus par sekmēm un par kavējumiem uzņem tik saasināti. Audzinātāja domā, ka meitenei nevajag viss bēgt no skolas, no stundām, bet mēģināt izrunāties. Dzintra nenoliedz, ka viņa ir runājusi ar skolotāju un audzinātāja viņai izteikusi pārmetumus par bērnu, ka meitene tā “riebīgi smīnot”, kad ar viņu runā.

“Gudrs audzinātājs, īsts pedagogs jau pats pamanīs, ka ar viņa audzēkni kaut kas nav kārtībā. Manuprāt, pats pareizākais ir veidot dialogu ar savu skolēnu,” uzskata pilsētas Klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja Signe Berga. Viņa saka, ka tāda ieilguša konflikta gadījumā, iespējams, ir nepieciešama trešā puse – sociālais pedagogs vai psihologs. Tāpat mūsdienās skolā katram no skolēniem esot kāds skolotājs, kuram viņš uzticas vairāk nekā citiem. Tāpēc problēmu gadījumā var vērsties tieši pie viņa, ja nevar izrunāties ar klases audzinātāju. Taču galvenais ir tas, ka ar savām attiecībām ir jātiek galā tieši konfliktējošajām pusēm pašām, savstarpēji izrunājot problēmu, un nekādas iejaukšanās no malas situāciju atrisināt nevar. 

“Dzīvē pastāv daudz iespēju, un tāpēc bērnam nevajag justies, ka nu bezmaz klāt pasaules gals. Var gan attiecības noskaidrot, gan atrast citus ceļus izglītības turpināšanai,” saka  D. Liņķe.

Skolēnu viedokļus situācijā, ja ir sajūta, ka skolotājs ir uzēdies lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.aprīļa numurā Dainas Meisteres publikācijā.