Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons portālam liepajniekiem.lv apliecina, ka šodien ap 11 seismisko novērojumu stacijā Slīterē “kaut kāda kustība” fiksēta, un pētnieki to turpina analizēt.

“Šobrīd grūti pateikt, vai tā bija dabiska zemestrīce, vai arī tā ir kāda cilvēka notikuma izraisīta. Tas jāanalizē dziļāk,” pauž pētnieks.

Viņš arī piebilst – zemestrīce, visticamāk, bijusi vietējas izcelsmes,

nevis citviet notikušu zemestrīču atbalsis.

“Ja liela zemestrīce būtu notikusi kaut kur tuvumā, tad arī citās novērošanas stacijās varētu redzēt tās pēdas. Pagaidām tikai Latvijas stacijā fiksēta neliela kustība.”

V. Zandersons skaidro, ka Latvijā zemestrīces notiek diezgan bieži, taču parasti cilvēki tās nejūt, bet fiksē tikai seismogrāfs – aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.

“Nelieli notikumi ir pat vairākas reizes mēnesī, tomēr lielākoties cilvēki to nejūt. Turklāt visbiežāk šie notikumi saistīti ar kaut kādu saimniecisko darbību, piemēram, derīgo izrakteņu ieguvi.

Dabiskas zemestrīces šeit notiek diezgan reti. Pēdējā mūsu reģionā bija 2020. gadā Igaunijā. Taču arī šī zemestrīce bija neliela – 2 magnitūdu, ko cilvēks faktiski nejūt.

Visticamāk šī [otrdien sajustā] nebija daudz spēcīgāka.”

Par zemestrīci vietnē “X” raksta arī laika ziņu vīrs Toms Bricis.

“Esmu saņēmis ziņojumus no Liepājas un Durbes puses, ka ap pulksten 11 bijis kaut kas līdzīgs nelielai zemestrīcei. Ja kādam vēl ir kādas liecības, būs noderīgi, ja ziņosiet!” – viņš raksta.

“Jā, bija. Mājai visi logi nodrebēja,” atbildot uz T. Briča ierakstu, pauž liepājniece Romija Andersone.

To pašu apliecina arī Rihards Ļesins, pavēstot, ka

“ap to laiku māja nodrebēja un, iespējams, pēc maza mirkļa vēlreiz”.

“Liepājā arī manīju. Bet nodomāju, ka varbūt no tuvumā esošajiem remontiem kaut kādas vibrācijas” – raksta Laura Jeruma.

Tikmēr Ieva Jorena-Auzniece informē, ka drebināšanās bijusi jūtamas Kapsēdes ielā.

“Pamatīgi nodrebinājās biroja telpas, pat drēbes uz pakaramā šūpojās, nesapratām, kas tas ir. Te ir industriāla teritorija, dažādi trokšņi, un vibrācijas ir ierasti, bet šis bija kas cits. Troksnis neliels, bet drebēja pamatīgi.”

Kāds portāla lasītājs informēja, ka

viņš divus grūdienus aptuveni ar 20 minūšu intervālu sajutis, atrodoties telpās Iļģos.

Liepājas pašvaldība no Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra saņēmusi sekojošu informāciju: Slīteres stacijā konstatētas nelielas svārstības, bet nepieciešama papildu datu analīze, ņemot vērā zemo izšķirtspēju.

Latvijā ir viena platjoslas seimoloģisko novērojumu stacija Slītere (Dundagas novadā).

Seismoloģiskais monitorings tiek veikts, izmantojot gan stacijas Slītere datus, gan ņemot vērā citas tuvākās monitoringa stacijas ārvalstīs.

Seismoloģiskā monitoringa dati tiek uzkrāti nepārtrauktā režīmā, savukārt datu apstrāde un interpretācija ir manuāls process.

Pirmo reizi Latvijas seismoloģijas vēsturē īsta vietējas izcelsmes tektoniskā zemestrīce reģistrēta 2009. gadā, kas fiksēta Mazirbē, Dundagā un Kolkā, iepriekš vēstīja laikraksts “Neatkarīgā”.

Latvijā 21. septembris iegājis vēsturē ar to, ka 2004. gadā vairākās vietās neilgi pēc pulksten 14 un pirms pulksten 17 tika novērotas jūtamas zemes svārstības, kas ilga dažas sekundes un izraisīja ēku līgošanos, savulaik ziņoja Latvijas radio.

Šīs seismiskās svārstības izraisīja zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuras stiprums bija četras piecas balles pēc Rihtera skalas. Tā mūsu platuma grādiem ir unikāla parādība.

Tajā dienā Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, notika divas spēcīgas zemestrīces. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6 – 6,5 balles.

Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēkus nopietni ievainoja, viens cilvēks gāja bojā.

Lai arī zemestrīces epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā, tās radītās zemes svārstības Latviju sasniedza divreiz, pārsteidzot un pat sabiedējot iedzīvotājus.

Latvijā telefona numurs 112 2004. gada 21. septembrī bija pārslogots, kā laikrakstam “Diena” vēstīja tā brīža Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) centrālā sakaru punkta priekšniece:

“Mēs tā labi nolīgojāmies un tad sapratām, ka tūlīt sāksies.”

Nekavējoties sākušies zvanu plūdi uz ārkārtas situāciju tālruni 112. Zvanītāju bijis tik daudz, ka tālruņa līnija pat bijusi aizņemta. Zvanītāju bijis desmit reižu vairāk ne kā parasti.

Iedzīvotāji bija neizpratnē par notiekošo, vai tā ir zemestrīce vai sprādzieni, vai kas cits.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes ziņām, tajā dienā pēc pulksten 14.10 dienestam zvanījuši ap simt liepājnieku no dažādiem pilsētas rajoniem, kas piedzīvojuši ko līdzīgu.

Zvanījuši arī Liepājas rajona iedzīvotāji.

Visbiežāk minētais zemestrīces laiks bija pulksten 14.10.

Kā liecina novērojumi, zvanītāji lielākoties bija māju otrajā un augstākos stāvos dzīvojošie. Otro šūpošanos pulksten 16.35 varēja just pat pirmajos stāvos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.