“Tas atmaksājas, jo notiek nākotnes vārdā. Raža, ko novācu šodien, ir orientēta uz cilvēkiem, kas dzīvos pēc mums,” atzīst biodinamiskais lauksaimnieks no Vācijas Frīdemans Hergartens. Grobiņā, kur viņš viesojās, Hergartenu vēl labi atceras. Jo biodinamiskās lauksaimniecības celmlauzis Latvijā Imants Heinackis no viņa mācījās šīs metodes pamatus un iesaistīja jaunajā saimniekošanas veidā daudzus Grobiņas apkaimes un visas Latvijas lauksaimniekus. Taču līdz ar I. Heinacka aiziešanu mūžībā kustībai vairs nebija līdera un tā apsīka. 

 “Lietuvā un Igaunijā viss notiek,” stāsta bioloģiskās lauksaimniecības inspektore Līvija Sproģe, kas sevi dēvē par “Heinacka labo roku”. Lietuvā ir deviņas biodinamiskās saimniecības, vēl 20 gatavojas sertifikācijai. “Ir vajadzīga harisma, kas pavelk. Lietuvā tāds līderis ir radies. Bet Latvijā biodinamisko lauksaimnieku nav,” saka I. Heinacka līdzgaitniece. “Visi, kas toreiz darbojās, ir Frīdemana vecumā vai jau miruši.”

Ko tad īpašu dara vai nedara biodinamiskais lauksaimnieks? F. Hergartens saka, ka strādājot kā jebkurš zemnieks, bet nāk klāt bioloģiski dinamiskie elementi: “Nekā ķīmiska un mākslīga. Ja jāapkaro kaitēkļi, izmanto bioloģiskos preparātus. To uzdevums ir atdzīvināt augsni.” Biodinamiskās saimniekošanas pamatā ir trīs elementi. Pirmā ir zeme, augsne. Otrie ir biodinamiskie preparāti – augi, kas dod impulsus un palīdz kompostā aktivizēt procesus, lai tas kļūtu vēl kvalitatīvāks. Trešais elements ir kosmiskie spēki – saule, mēness fāzes, planētu ietekme. “Daba dzīvo no spēka, kas nāk no zemes un augšas. Tie ir noteikti ritmi un procesi,” atzīst vācu lauksaimnieks.

 F. Hergartens ir dzimis dārznieka ģimenē. Kad beidzās Otrais pasaules karš, viņa tēvs bija izdzirdējis par šo metodi un sācis saimniekošanu no jauna. “Dārznieka mājā viesojās daudz interesantu cilvēku, kuri runāja par antropozofiju, kas deva jaunus impulsus medicīnā, izglītībā, arī lauksaimniecībā. Tā es iedvesmojos. Audzēju dārzeņus, puķes un melnos ķiršus. Vācijā ir ļoti daudz šādu dārzniecību. Pie mums cilvēki ļoti sāk domāt par to, ko ēd, un uzdod jautājumu – kāpēc man jāēd kas neveselīgs?” stāsta sirmais dārznieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. jūnija numurā.

#kvards-20180626-06#