Liepājas Latviešu biedrības namā trīs dienas – no 20.līdz 22.jūlijam – ikvienam interesentam būs iespēja baudīt rožu ziedu burvību – te pirmo reizi notiks rožu ziedu izstāde, kas ir biedrības nama dāvinājums Latvijai simtgadē – ”Mana roze Latvijas simtgadei”. Izstādi Latviešu biedrības nams organizē sadarbībā ar zināmiem rožu ziedu kolekciju audzētājiem un vienuviet varēs aplūkot vairāk nekā 100 dažādu šķirņu ziedus no skaistākajiem Latvijas rožu ziedu audzētāju dārziem. Viena no rožu audzētājām kas ar sava dārza krāšņumu piedalīsies izstādē, būs Biedrības nama direktore Vita Hartmane. 

Kad un kā sākās Tava aizraušanās ar rožu audzēšanu?

Nu jau ir 14 sezona. Sākās viss nejauši. Jau tolaik bija izstāde ”Stādu parāde”. Taču notika tikai Zemgalē un Vidzemē. Tieši tolaik cilvēki aktivizējās daiļdārzu iekopšanā, bet Kurzemē šādas izstādes nebija. Lai tiktu pie kārotiem dēstiem nācās doties ceļā. Jo Kurzemē bija tikai daži stādu audzētāji, kuri piedāvāja veco šķirņu rozes. Brauca uz Jelgavu un uz Siguldu.

Man likās, ka Kurzeme tādējādi ir apdalīta. Aiz spīts noorganizēju pirmo ”Stādu parādi” Liepājā. Toreiz šis pasākums tā arī saucās, taču pasākums dzīvo joprojām – tagad tie ir svētki dārzkopjiem, ko rīkojam Rožu laukumā ik pavasari.

Toreiz atbrauca uz Liepāju tukumniece. Viņa šo baltu dienu man ir pateicīga, jo, sarīkojot pasākumu, atvēru viņas nodarbei jaunus apvāršņus. Izpirka viņai visus dēstus. Kā šodien atceros, ka cilvēki 2005.gadā stāvēja garā rindā.

Arī es pati tieši toreiz nopirku savu pirmo rozi. Un tā joprojām man ir – ļoti ražīga un veselīga. Laikam ejot, kad redzēju, ka rozes ir veselīgas, neslimo, ļoti kuplo un ar katru gadu ir aizvien lielākas un krāšņākas, ”saslimu” ar rozēm.

Cik rožu šobrīd ir Tavā dārzā?

Apmēram 85. Tiesa, šķirnes ir virs 40, jo stādu rozes pa divām, lai krūms veidotos kuplāks un krāšņāks.

Un krāsas? Visas iespējamās?

Tā ir gan. Vēl pirms pāris gadiem manā dārzā nebija baltas rozes, bet nu ir arī tās.

Pa šiem gadiem, iepazīstot rozes, man pret rozīti ir milzīgi augstas prasības. Lai roze pilsētas mazajā dārzā augtu, pirmkārt, augam jābūt veselīgam. Otrkārt, jābūt uz taisniem kātiem. Treškārt rozei nepārtraukti jāzied! Jo pilsētas dārzā es nevaru atļauties apstādīt pushektāru un gaidīt: varbūt šogad otrreiz uzziedēs.

Vai ir kāda viltība, ka Tavas rozes zied tik krāšņi?

Rozes tiek lolotas vairāk, nekā mēs paši. Mēslojums rozēm ir pirmais, kam netiek žēloti līdzekļi. Tikai tad tiek domāts, ko sev var atļauties. Minerālmēsli rozēm ir obligāti. Bez tiem tādu kuplumu nevar dabūt. Gan pavasarī, gan iknedēļas.

Pagājušajā gadā pirmo reizi rozes papildus vēl nomēsloju ar jūras aļģēm. Mums, kas dzīvojam pie jūras, ir iespēja izmantot to, ka vētras laikā no jūras tiek izmests ļoti daudz aļģu. Pamēģināju. Un šķiet, ka šogad rozes aug vēl ražīgāk, ka tām ļoti patīk, ka smilts sajaukusies ar aļģēm.

Domāju, ka šogad arī mēslošu ar aļģēm. Daru to septembra beigās vai oktobra sākumā, kad rozes jau pošas pie miera. Aplieku rozes ar aļģēm, vēl uzberu mazliet kūdras. Zeme aļģes ”apēd”, tās pazūd. Aļģēs ir augšanas stimulators un man šķiet, ka tieši tāpēc manas rozes šogad ir tik velnišķīgi kuplas.

Cik laika Tu velti savām rožu dobēm?

Katru dienu apmēram divas stundas. No rītiem, pirms dodos uz darbu, apskatu, vai visas veselas, vai nav uzmetušies kaitēkļi. Un nogriežu noziedējušos ziedus. Vakaros ir laistīšana un citas rūpes.

Vienas nedēļas nogalē dārzā tiek veikta lielā uzpošana. Un tad var cerēt otrā nedēļas nogalē izbraukt no mājas vai nu uz Dziesmu svētkiem vai doties kādā ekskursijā. Bet katru nedēļas nogali no mājām netieku ārā. Rozes ir kā bērni un dzīvnieki – tās prasa, lai katru dienu tiktu koptas un aprūpētas.

Kas ir tas, kas atsver pūles, ieguldīto laiku un līdzekļus?

Ļoti daudz ”skaistās karalienes” dod tās audzētājai atpakaļ, jo rožu dārza skaistumu izbaudot ar rīta kafijas krūzi, tas garīgajā pasaulē saglabā līdzsvaru un harmoniju visas dienas garumā. Uz pasauli tad cilvēks raugās savādāk un atplaukst arī paša cilvēka dvēseles dārzs.
Veikalā rozes ir karaliskas, ir cēlas un skaistas, bet manā uztverē jau mirušas. Dārzā norisinās process: no pirmā pumpura, kuru gaidām visu pavasari, līdz vijīgai smaržai, kad uzpūš vējiņš. Viss ir dzīvs: viss dārzs runā ar tevi, katru dienu ir savādāks. Tas ir brīnišķīgi!