Cerības uz sērijas turpinājumu
"Kurzemes Vārds"
Rīt, 2. februārī, pulksten 17 hokeja klubs “Liepāja” Latvijas virslīgas spēlē uzņems “Mogo”, ko mūsējie pagājušajā sestdienā savā laukumā uzvarēja pirmoreiz šajā sezonā.
Līdz ziemas saulgriežiem Liepājas hokejisti šajā sezonā bija uzvarējuši tikai piecās virslīgas spēlēs, bet nākamajos astoņos mačos lauvas savā kontā ieskaitīja vēl septiņus panākumus.
Līdz pērnā gada izskaņai “Liepāju” bija pamats saukt par virslīgas pastarīti, bet pēdējā laika kvalitatīvā un uzvarošā snieguma dēļ komanda šādu apzīmējumu nav pelnījusi, lai arī čempionāta kopvērtējumā mūsējie joprojām atrodas tikai priekšpēdējā vietā.
Līdz virslīgas regulārās sezonas beigām ir palikušas vien sešas spēles, un, reāli vērtējot, jāsaprot, ka lauvām ir faktiski nereāli iekļūt izslēgšanas spēlēs. Pirmoreiz palikt bez play-off mačiem Liepājas hokeja sistēmas jubilejas sezonā nav nekas iepriecinošs, it sevišķi ņemot vērā to, ka kluba mērķis šosezon bija izcīnīt virslīgas godalgas. Taču hokeja klubs “Liepāja” šo gaidāmo neveiksmi kompensē ar acīmredzamu progresu un apliecina, ka nav samierinājies ar autsaidera statusu un nolaidis rokas. Gribas pieļaut, ka komanda jau šī gada sākumā cenšas pierādīt, ka visiem pretiniekiem ar to nāksies rēķināties nākamajā sezonā. Tam vajadzētu vairot mūsējo pārliecību, kā arī likt sevi cienīt pretiniekiem.
“Liepājas” galvenais treneris Maksims Bogdanovs uzskata, ka “Mogo” pelnīti atrodas kopvērtējuma 1. pozīcijā, bet šīs komandas galvenais spēks slēpjas uzbrukumā un vairākuma izspēlē. Lauvu galvenie ieroči emocionālajā ziņā ir raksturs un pašatdeve. Taktiskajā plānā “Liepājas” uzdevums būs aktīvs hokejs uzbrukuma zonā, lai neļautu pretiniekiem ieslidoties: “Jāpresingo un jāiet pēc uzvaras. Spēle varētu būt interesanta, jo mēs ar šo pretinieku pirms nedēļas jau spēlējām. Abas komandas būs izanalizējušas šo maču un izdarījušas secinājumus.”
Jautāts par to, kas “Liepājai” ir ļāvis pēdējā mēneša laikā tik kardināli uzlabot savu uzvaru un zaudējumu bilanci, M. Bogdanovs saka: “Es domāju, ka čaļiem nāk klāt pieredze, un tas iepriecina. Mēs taktiskajā ziņā neko daudz nemainījām, bet čaļi labāk prot pielietot nianses – kā pieslidot, kā sagaidīt [pretiniekus], kā nospēlēt gudrāk. Viņi to jau ir apguvuši un var par to nedomāt. Aizsardzībā labi komunicējam un pieturam ripu. Tas būtu bijis brīnums, ja mēs no sezonas sākuma atrastos 1. vietā. Strādājam, un mūsu darbs atmaksājas.”