Pēc Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda iniciatīvas pārmeklējot iepriekš biedrībai “K@2” iznomāto namu Karostā, Katedrāles ielā 2, pašvaldības pārstāvji atraduši 21 gleznu un to fragmentus, kas nodoti policijai.

Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens apstiprina, ka viņš kopā ar Ivaru Kesenfeldu un vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu, kā arī “K@2” pārstāvi Santu Maziku pirms dažām dienām devušies pārmeklēt Katedrāles ielas 2. namu un tur uzgājuši vairākas gleznas no Eduarda Zāma gleznu kolekcijas, kas 2007. gadā nodota biedrībai “K@2” glabāšanā. M. Tīdens norāda, ka daudzas no gleznām bojātas, tomēr izdevies atrast 17 gleznu un skiču un četru gleznu fragmentus. Par atradumu sastādīts akts, un šonedēļ gleznas nodotas policijai. M. Tīdens atzina, ka policija nav izrādījusi interesi par iespējām pārmeklēt “K@2” iepriekš apsaimniekotos namus, lai gan lietā par kolekcijas pazušanu noskaidro apstākļus. “Tā bija I. Kesenfelda iniciatīva,” viņš neslēpa.

I. Kesenfelds savukārt piebilda, ka Santas Mazikas rīcībā bijis arī disks ar fotogrāfijās fiksētajām 88 gleznām, ko Jūras spēku mācību centrs nodeva centra “K@2” glabāšanā, un to izpētot noskaidrots, ka vismaz viena no I. Kesenfeldam piedāvātajām gleznām ir glabājusies Katedrāles ielā, kamēr kolekcijas daļa, kas tiek piedāvāta pircējiem Rīgas galerijās “Jēkabs” un “Antonija”, nav no tām gleznām, kas atradās centrā “K@2”. I. Kesenfelds pieļāva, ka šīs gleznas no kolekcijas pazudušas daudz agrāk.

Redakcija jau rakstīja, ka dažādos dokumentos minēts dažāds E. Zāma kolekcijas gleznu skaits, kas tika nodots Jūras spēku Mācību centram, tāpat dokumenti, kas saistīti ar šo kolekciju, ir visai pavirši, un nav iespējams noskaidrot, cik daudz gleznu īsti nonākušas tirgū, pazudušas vai neatgriezeniski sabojāts. Tāpat nav noteikta gleznu vērtība un saglabājušies tikai dažādu mākslas ekspertu publiski izteiktie viedokļi par kolekcijas māksliniecisko un kultūrvēsturisko vērtību. “Latvijas Avīze” vēsta, ka galerijās par vienu E. Zāma gleznu tagad prasa 800 latu.

“Man sāp sirds par šo kolekciju. Tur bija daudz labu, skaistu un nenoliedzami vērtīgu gleznu,” redakcijai saka agrākā Jūras spēku Bibliotēkas un kultūras daļas vadītāja Brigita Maksimova. Viņa uzsver, ka dāvinājuma saņēmēji pret kolekciju izturējušies ar atbildību un iespēju robežās gādājuši, lai gleznas glabātos atbilstošās telpās un temperatūrā. “Cik nu tas toreizējos ekonomiskajos apstākļos bija iespējams,” viņa saka.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”