Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē tuvojas nobeigumam remonts, kas liek cerēt – gaisma būs ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Jāteic gan, ka arī līdz šim tumsas Kūrmājas prospekta namā nebija, varbūt tikai gaismas nepietiekamība un neracionāls telpu risinājums.

Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte atrodas iepretim Liepājas muzejam, uz Kūrmājas prospekta un Elkoņu ielas stūra, tieši pie pilsētas himnas skulptūras ”Dzintara latvieši krogā sēž”.

Eklektisma stilā celtā trīsstāvu ēka, kurā pirms Otrā pasaules kara darbojās Liepājas valsts ebreju ģimnāzija, kļuvusi par otrajām mājām Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes (HMZF) mācībspēkiem un studentiem.

Pirms vairākiem gadiem tika renovēta ēkas fasāde, ielikti jauni koka logi, padarot ēku par vienu no vizuāli pievilcīgākajām Kūrmājas prospektā.

Ēkas pagrabstāvā ir iekārtotas telpas jauno mediju mākslas studentiem, mansardā izvietots Kurzemes Humanitārais institūts. Otrajā stāvā, kur ”dzīvo” dekanāts un atrodas daļa auditoriju, notiek remonts. Diemžēl ierobežotā budžeta dēļ pirmais stāvs saglabājis diskrēto padomju šarmu.

Pietrūkst komforta

Studentu skatījumā šeit valda radoša atmosfēra, tomēr vienlaikus viņi neslēpj, ka telpas modernam cilvēkam var šķist drūmas, nomācošas, aukstas un pat nemotivējošas.

”Daudzi, iespējams, teiks, ka telpu iekārtojums ir vecmodīgs un mēbeles novecojušas, taču tieši tas mani saista.

Manuprāt, mēbelēm un neskaitāmajām grāmatu kaudzēm piemīt savs šarms,” atzīst 3. kursa studente Elza, kura HMZF ēkā aizvada teju katru darba dienu.

Taču liela daļa aptaujāto studentu norāda, ka būtisks studiju procesā ir gan iekštelpu dizains, gan arī komforts.

Kā problēmu studenti min atpūtas zonas trūkumu un dažu telpu novecojušo aprīkojumu – gan interjera, gan tehnikas ziņā.

Arī docente Dzintra Šulce, komentējot studentu viedokli, norāda, ka atsevišķas telpas tiešām ir nožēlojamā stāvoklī.

”Gaiteņos ir padrūms skats, sevišķi ēkas pirmajā stāvā,” atzīst docente.

Uz jautājumu, kā studiju vidi būtu iespējams uzlabot, aptaujātie vienbalsīgi atbild, ka tā būtu daudz mājīgāka, ja tiktu veikti uzlabojumi ēkas uzgaidāmajās telpās un iekārtota neliela virtuve vai ēdamtelpa, kurā studenti pārtraukumos varētu apsēsties un apēst līdzi paņemtās pusdienas.

Maģistrante Līva piebilst, ka tas ”radītu pilnīgi citu vidi un pozitīvi ietekmētu arī jauniešu un pasniedzēju savstarpējo ķīmiju.”

Arī mācībspēki pauž viedokli, ka vērā ņemama problēma ir ne tikai ēkas uzgaidāmo telpu un gaiteņu iekārtojums, bet arī virtuves zonas neesamība.

Docente, Kurzemes Humanitārā institūta direktore Anita Helviga atzīst, ka mācībspēki ir akceptējuši to, ka studenti mēdz pusdienot arī auditorijās.

”Protams, tas nav ērti. Arī pasniedzējiem.

Darba sarunas, blakus čaukst papīri, smaržo kafija un desmaizes.

Būtu ļoti nepieciešama ēdamtelpa, gan studentiem, gan pasniedzējiem,” viņa sacīja.

Arī profesore Diāna Laiveniece ēdamzonas neesamību uzskata par milzu trūkumu. Vienlaikus pasniedzējas uzsver, ka vides jautājumam nav tiešas saistības ar lekciju kvalitāti.

”Mirklī, kad ieeju auditorijā, man ir gluži vienalga par apkārtējo vidi. Strādājam,” uzsver A. Helviga.

Līdzīgu ideju pauž arī profesors, Kurzemes Humanitārā institūta vadošais pētnieks Edgars Lāms. Viņš norāda, ka ”to, vai studiju process ir veiksmīgs, lielā mērā izšķir mācībspēku atbildība, kvalitatīvs darbs no vienas un ieinteresēti studenti no otras puses.

Ja tas tā ir, tad pat šķūnī var notikt kaut kas atzinības vērts.”

Rocība maza

Jautāts par to, vai ēka ir studiju procesam piemērota, Edgars Lāms uzsver, ka tā konkrētajam nolūkam nemaz neesot būvēta.

Arī vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš apstiprina, ka sākotnēji tas bijis dzīvojamais nams, tikai 20.gados ēka nodota lietošanā ebreju ģimnāzijas vajadzībām.

Tas ir iemesls, kāpēc ēka ir viens no īpašumiem, ko savulaik ebreju kopiena iekļāva tā sauktajā restitūcijas sarakstā, lai gan jau tobrīd ēkā bija ieguldīta gan ES ERAF, gan Norvēģijas finanšu instrumenta nauda, lai atjaunotu fasādi un iekārtotu Jauno mediju mākslas telpas.

Iespējams, ka diskusijas par īpašumtiesībām atturējušas no telpu kapitālākas pārbūves. Patlaban, kad valdība diskutē par kompensāciju izmaksu nevis ēkas atdošanu, tiek remontēta fakultātes kamīnzāle, kura līdz šim pildījusi auditorijas funkciju, un daudzfunkcionālā zāle, kurā ikdienā mēdz uzturēties studenti un notiek studiju programmas ”Jauno mediju māksla” studentu un pasniedzēju radošo darbu izstādes.

Pēc remonta telpas būs daudz piemērotākas gan studiju procesam, gan mākslas izstādēm un dažādiem sarīkojumiem, norāda fakultātes dekāne, profesore Zanda Gūtmane.

”Lielāku pasākumu laikā būs pieejamas divas telpas, kurās varēs notikt izstādes, literārie lasījumi, radošie vakari un pat miniatūras teātra izrādes,” min Z. Gūtmane.

Viņa gan neslēpa, ka šī brīža plāns un finansiālā rocība negarantē iespēju iegādāties jaunas mēbeles, tāpēc par atpūtas iespējām ir pāragri spriest, bet ,,krīzes situācijās jāatgriežas pie radošuma,” uzskata dekāne, atgādinot, ka

savulaik jauno mediju mākslas studenti līdzīgos apstākļos restaurēja pārdesmit vecu krēslu, kuri savas funkcijas pilda joprojām,

turklāt līdzi nes arī pievienoto vērtību – studentu radošuma un līdzatbildības izpausmi. ,,Iesaistīties var visi,” sacīja Gūtmane.

Nākotnē pārmaiņas varētu skart arī studiju ēkas pirmo stāvu. Dekānes ieskatā vajadzētu pārcelt galveno ieeju un dežurantu kabinetu, kā arī remontēt ēkas koridoru, tur rodot vietu nelielai atpūtas zonai un ēdamtelpai.

,,Virzība notiek!” uzsver dekāne. Jau pēc neilga laika Kūrmājas prospekta studiju ēkas otrais stāvs iegūs citādu – daudz gaišāku un mājīgāku veidolu. Proti, gaisma arī fiziskā izpratnē būs! Jācer, ka pieaugs arī vēlme iegūt humānu un māksliniecisku gara gaismu sabiedrībā.