Kuršu un skandināvu apmetnes vietu pagaidām nav izdevies noskaidrot, atzīst arheoloģe Ingrīda Virse. Toties secināts, ka kultūrslānis Skābaržkalnā un tā apkārtnē ir biezāks, nekā iepriekš pieņemts.

“Pārbaude ir veikta, ģeomagnētiskās kartes izveidotas. Taču tās nedod atbildes par datējumu. Ar tām var noteikt struktūru, konstrukcijas, bet ne vecumu,” skaidro I. Virse. Nav izdevies lokalizēt arī skandināvu un kuršu apmetnes vietu, toties secināts – kultūrslānis pilskalnā ir biezāks, nekā līdz šim domāts.

Iepriekš tika pieņemts, ka tas Skābaržkalnā nav biezāks par metru un nav senāks par 9. gadsimtu. Arī blakus pilskalnam atklāts vismaz divu metru dziļš kultūrslānis. Tagad notiks pārbaude, izmantojot oglekļa radioaktīvā izotopa C-14 metodi. Izmantojot to, varēs noteikt kultūrslāņa datējumu. Rezultāti būs zināmi pēc pāris mēnešiem.

Ja apstiprināsies fakts, ka cilvēki šajā apvidū tiešām dzīvojuši arī pirms 9. gadsimta, būs pamats veikt arheoloģiskos izrakumus, piebilst I. Virse.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka iepriekš veiktajos arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots – Skābaržkalns apdzīvots tikai no 9. gadsimta, kad šeit skandināvu vairs nebija. Marta sākumā Šlēzvigas – Holšteinas zemes Arheoloģijas muzeja Baltijas un skandināvu arheoloģijas institūta speciālisti un arheologi no Latvijas centās uzzināt, kur tad senie cilvēki dzīvoja no 2. līdz 9. gadsimtam. Kuršu un skandināvu apbedījumi, kas datējami ar šo laikposmu, atrodami Priediena un Kuršu kapulaukā.

Pētījumi Grobiņā tika veikti par institūta līdzekļiem. Tie ir daļa no vērienīga projekta, ko finansē Vācijas valdība.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”