Aizputes novadā pietrūkst redzamas informācijas par vēlamo rīcību
Ņemot vērā arvien pieaugošo ar Covid-19 inficēto skaitu Aizputes novadā, pašvaldība pagājušajā ceturtdienā savā mājaslapā un paziņojumā sociālajos tīklos ievietoja aicinājumu visiem novada iedzīvotājiem būt atbildīgiem par savu un citu veselību. Kā uz ieteikumu vīrusa ierobežošanai lietot sejas maskas, distancēties un izvērtēt nepieciešamību apmeklēt veikalus reaģē iedzīvotāji Aizputes pilsētā un pagastos, piektdien devās novērot “Kurzemes Vārds”.
Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
No iepirkšanās neatturas
Aizputes pilsētā aktīvākā cilvēku plūsma vienmēr ir pie tirdzniecības centra un tirgus apkārtnē. Piektdienas priekšpusdienā pie tirdzniecības centra skatam pavērās pārpildīta autostāvvieta. Novērojot veikalu apmeklētāju uzvedību pārdesmit minūtes, ātri vien radās secinājums – īpaši nekas iedzīvotāju paradumos nav mainījies. Veikalā starp pircējiem sejas maska ir tikai vienai ar autobusu uz Aizputi iepirkties atbraukušai pensionārei, kurai tā nolaista uz zoda. “Es vienkārši nenoņēmu masku pavisam nost, jo braucu autobusā,” paskaidroja sieviete. “Vecumdienās jau no visādām kaitēm jāuzmanās. Novēroju, ka ielās cilvēku ir mazāk, bet veikalos drūzmējas vairāk,” viņa norādīja.
Aizputnieks Mariss, jautāts, kādēļ nelieto masku, atbildēja ar pretjautājumu: “Priekš kam?” Uz skaidrojumu, ka tas ir ieteikums drošībai, vīrietis atmeta ar roku: “Neko neesmu dzirdējis, nekur neredzu informāciju.”
Savukārt pensionāre Biruta Kvedlo, kura atgriezās mājās no veikala ar iepirkumiem, sejas masku valkā arī uz ielas. “Ieteikumus ir viegli ievērot,” viņa, sacīja, piebilstot, ka zina arī par novada vadības rekomendācijām. Sieviete novērojusi, ka cilvēki ir piesardzīgi, ievēro distanci, dezinficē rokas. “Cilvēki vismaz cenšas,” slavēja aizputniece. Viņa veikusi arī siekalu testu, jo bijusi ekskursijā, kuras vienai dalībniecei, skolotājai, bijis pozitīvs analīzes rezultāts. “Esmu Covid-19 negatīva, bet tāpat ievērošu visus noteikumus. Mazāk braukāšu apkārt, arī pārtiku iegādāšos vienu reizi nedēļā.” Pensionāre pastāstīja, ka ļoti daudziem maskas esot, bet viņi tās nenēsājot regulāri. “Es uzskatu, ka iet ar sejas masku šajā laikā pa ielu ir lielāka piesardzība,” uzsvēra B. Kvedlo.
Autoostā sastaptā mājsaimniece Marija Berka ir no Skrundas novada. Viņa atzina, ka vīrusa dēļ Aizputē bailīgi ir, bet tas nav atturējis braukt iepirkties. “Te ir gaļas veikals, Skrundā nav,” teica Aizputes viešņa. Sieviete par kaimiņu pašvaldības ieteikumiem neko neesot dzirdējusi, arī nekur publiskās vietās nav redzējusi nevienu ieteikumu drukātā veidā. “Veikalos cilvēki maskas nelieto, šur tur pa ielu kāds iet ar masku,” teica skrundeniece. Viņa pauda prieku, ka Skrundas novads nav vīrusa skartā pašvaldība.
Bažas par plašākiem ierobežojumiem
Cīravnieci Sarmīti Paulu “Kurzemes Vārds” sastapa laikā, kad viņa devās uz veikalu Cīravas centrā. Savu pašreizējo noskaņojumu raksturoja tā: “Nekritīs jau histērijā, jāizvairās no lielām drūzmām. Laukos to var izdarīt!” Sejas masku sieviete pagaidām neplānojot valkāt, bet, ja vīruss pieņemsies spēkā, tad lietos arī to. Cīravas pagasts no Aizputes ir attālāk, taču Sarmīte uzskata – ja nav lielas nepieciešamības, labāk lieki uz Aizputi nebraukt. Viņa labāk izmanto privāto automašīnu, ar autobusu braukt izvairās. Cīravnieks Armands Andersons bažījās, ka varētu aizliegt arī pulcēšanos brīvā dabā: “Baidāmies, ka medības apturēs, jo tā arī ir pulcēšanās.” Vīrietim automašīnā stāv sejas maska, bet ikdienā viņš to nelieto. “Tūlīt jau vajadzēs, jo es došos pie ģimenes ārsta.” Vīrietis teica, ka pandēmijas laikā visvairāk žēl savu bērnu. “Sākās attālinātās mācības – mana meita iet tehnikumā. Lielie bērni dzīvo Anglijā. Ir briesmīga sajūta. Sieva plāno lidot, bet nav zināms, vai lidojumus atkal neatcels.”
Cīravniece Liene Ziediņa ir gatava nēsāt sejas masku, lai sevi pasargātu, arī dodoties uz Cīravas veikalu. Viņa norādīja: “Viss ir ļoti apnicis. Protams, ir arī bail, jo Aizputē daudz saslimušo, bet man liekas, ka pavasarī bija lielāks satraukums. Ja saslims, saslims – neko jau nevar padarīt. Ar to ir jārēķinās. Nevar tagad slimību tik ļoti ierobežot, to vajadzēja darīt jau pavasarī, nevis tagad brīnīties, kāpēc tā ir noticis un notiek.”