Pastaigas pēc

“Šodien pensionāriem ir atlaide, un, protams, man tad ir jāņem kaķiem gan ēdamais, gan smiltis!” saka seniore, kura sevi nosauc par Tiju Īvi. Pēc pārtikas viņa dodas vairākas reizes nedēļā. “Tagad nopirku tirgus paviljonā gaļu, bietītes, lai pāris dienām būtu zupa,” kundze stāsta, “agrāk strādāju, tad tā pa veikaliem nestaigāju.” Viņa uzskata – lai nebūtu pārāk bieži jāiet iepirkties, jāizvēlas kvalitatīva prece.

“Eju uz veikaliem tāpat kā agrāk. Vienīgi skatos, kad ir mazāk cilvēku, tas parasti ir rītos,” pastāsta pensionāre Guna Neimane, kura pārtiku pērk ik pēc divām vai trim dienām.

Viņa atzīst, ka mēdz ļauties nejaušam impulsam: “Tas drīzāk ir tā: kad nav ko darīt, tad aiziet uz veikalu, jo citas vietas ir ciet. Pastaigas pēc ieiet. Kad ir nopietna iepirkšanās, tad jau iet ar mērķi sapirkties kārtīgi, lai pāris dienu ir miers. Ja grib retāk, tad jāizplāno pa dienām, ko vajadzēs un ko ne. Tas ir atkarīgs no ģimenes – cik tā liela, ko tā ēd. Manuprāt, mūsu sabiedrību jau 90. gados iemācīja dzīvot pa veikaliem. Tur notiek pasākumi, svētki, cilvēki ir tā ieskrējušies, ka vairs nespēj apstāties. Citu izklaižu vairs nav, kā tikai aiziet uz veikalu.”

Gatavo vairākām dienām

Mājturības skolotāja Agita Bargā pasmaida – pati neesot retas iepirkšanās paraugs. Tomēr Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas pedagoģei ir daži ieteikumi: “Ja grib iepirkšanos plānot, tad jāsastāda ēdienkarte nedēļai, jāpārskata, kādi produkti ir mājās, kas jāpērk, jāveido saraksts un ar to jādodas uz veikalu. Tad var minimizēt iepirkšanās reižu skaitu. Konservētos produktus var glabāt ilgāk, piemēram, pupiņas var iepirkt vairumā, protams, saprāta robežās. Bet svaigus produktus ilgam laikam nopirkt nevarēs. Var taisīt sagataves.

Svaigo gaļu var apcept gulašam, ielikt ledusskapī, gatavot aiznākamā dienā. Ja nopirku siļķi, vārītas bietes, tātad būs siļķe kažokā. Atlikušās bietes iemarinēšu, būs pie kartupeļiem salātiņi. Desas nav veselīgas – nopērku gaļu, izcepu cauraudzi vai ruleti cepeškrāsnī pusdienām, bet nākamajās dienās to var likt uz maizes. Zinu, ka zviedri pārpalikušu ēdienu iesaldē. Uz paciņas uzraksta datumu, pēc kāda laika izvelk no saldētavas, atsilda un apēd. Tā var ietaupīt laiku un līdzekļus.”

Skolotāja uzskata, ka nav jēgas pirkt lielas rezerves, “nav jau kara apstākļi”, turklāt ilgi glabātos graudaugu produktos mēdz iemesties kukaiņi.

Ja kāds produkts izbeidzas, piemēram, manna vai kartupeļu milti, var uzreiz to pierakstīt – tā veidojas iepirkumu saraksts. A. Bargā iesaka palasīt padomus senākās pavārgrāmatās, kā plānot ēdienreizes nedēļai, iedvesmoties no publicētām receptēm, daudz ideju var atrast internetā. Taču ēdienkarte jāpārdomā. “Jāplāno gan produktu daudzums, gan gatavošanas biežums. Cilvēki ir noslogoti ar attālināto darbu un bērnu mācībām, tāpēc jādomā, ko var pagatavot divām dienām. Visi ir mājās, un visi grib ēst.” Skolotāja savu laiku taupa, gatavojot ēdienus cepeškrāsnī.

Dzelžaina kārtība

Liepājas domes deputātes, uzņēmuma “Lauma Lingerie” vadītājas Lindas Matisones un burāšanas trenera Jāņa Jēkabsona ģimene kovida dēļ paradumus nemaina, jau gadus trīs ieviesta kārtība – iepirkties tikai reizi nedēļā. Ceturtdienas vakarā piecu cilvēku ģimene plāno ēdienkarti nākamajai nedēļai. Katrs izsaka savas vēlmes, un tās tiek ņemtas vērā. Arī našķi. Tad pārbauda, kādi produkti jau mājās ir. Pēc tam L. Matisone telefonā sastāda pirkumu sarakstu un to nosūta vīram. Piektdienā viņš dodas iepirkties un pārved mājās smagus pārtikas maisus, ar ko saime iztiek līdz nākamajai piektdienai. Tas darbojas!

“Ja kādam negaršo zivis, zirņu vai skābeņu zupa, viņam būs alternatīva, neviens badu necietīs. Pērkam pienu, kuram ir ilgāks termiņš. Maizi cepam paši. Ja nedēļas laikā kaut kā pietrūkst, tad speciāli neviens uz veikalu nebrauc, gaidām nākamo piektdienu. Pārtikas krājumus lieki neveidojam. Vienīgi gaļu – ceturtdaļu cūciņas vai ko citu – nopērkam no vietējiem zemniekiem, sadalām un turam saldētavā, tad pietiek ilgākam laikam.”

Šādu sistēmu Linda un Jānis apguvuši kādos kursos par personīgo finanšu pārvaldīšanu.

“Šādi mums izdevās samazināt pārtikas izmaksas gandrīz uz pusi, bet ēdam tikpat daudz. Iepriekš bija paradums katru otro trešo dienu vienkārši iziet cauri veikalam, ņemt, ko acis kāroja. Iepirkāmies haotiski, nesaskaņoti, bieži vien baltmaizi bijām nopirkuši kā viens, tā otrs. Pēc kursiem mājās izrevidējām produktus un ieraudzījām – mums ir iesāktas piecas dažādas paciņas makaronu, konservi, kuriem sen izbeidzies termiņš.

Agrāk daudz pārtikas izmetām, tas man ļoti nepatika. Tas pie mums vairs nenotiek.” L. Matisone vēl piebilst, ka tagad, kad attālinātu mācību un darba dēļ ģimene daudz vairāk uzturas mājās, arī vairāk tiek gatavots, tiek izmēģinātas jaunas receptes.

Ar norvēģu pieredzi

Janas un Guntara Hartmaņu ģimene pārtikas iegādi plānot iemācījās sen, studiju gados, kad naudas bija ļoti maz. No tiem laikiem ierada iepirkties vienreiz nedēļā. Tagad tradīcijas ietekmējusi ilgā dzīve Norvēģijā. J. Hartmane stāsta: “Norvēģi mēdz doties uz veikalu reizi nedēļā, visbiežāk piektdienas vakarā vai sestdienā. Tad piepērk pilnus milzīgus ratus. Norvēģi izmanto speciālus pārtikas sarakstu blociņus ar izplēšamām lapām, tos var paņemt veikalā pie kases par velti. Tas ir ļoti populāri. Tur pazīstu daudzas ģimenes, kuras zina, ko katru dienu ēdīs.

Citās dienās, ja vajag, viņi piepērk tikai maizi vai pienu vai pieskrien pie nocenoto preču plauktiem, tie ir ļoti iecienīti. Agrāk bija ierasts braukt uz Zviedriju iepirkties, kur pārtika lētāka, un tad piekraut ar produktiem pilnu mašīnu. Norvēģi veido milzīgus krājumus, sapērkas, piemēram, vairākus iepakojumus saldināto dzērienu, saldētu gaļu un tamlīdzīgi. Ir pilni pagrabi ar pārtiku, milzīgas saldētavas, piemēram, puse no tās – pilna ar dažādiem saldējumiem. Sākoties kovidam, vairs uz kaimiņzemi braukt nevar, Zviedrija visu laiku ir sarkanajā sarakstā.”

Hartmaņi, kuri tagad dzīvo Priekulē un saimnieko viesu namā “Ābols”, uz Latviju paņēmuši līdzi kaut ko no norvēģu tradīcijām.

Jana veido rezerves – nepērk vienu, bet noteikti divas eļļas pudeles. Trīs kilogramus maltās gaļas sadala porcijās un glabā saldētavā.

“Bet nekad nepērku tik daudz kā norvēģi. No mājām izeju ar sarakstu, lielā iepirkšanās ir reizi nedēļā. Bet ir arī tas mazais netikums ieskriet veikalā biežāk. Tad paslīd tā kapeika gribot negribot. Ā, šim ir laba cena! Šis sakārojās! Man šķiet, Latvijā tas ir tipiski, ieiet katru dienu un kaut ko pa bišķim nopirkt. Tie mani draugi, kuri iepērkas reizi nedēļā, kā likums, ir atgriezušies mājās no ārzemēm. Retāk ejot, noteikti iztērējas mazāk.”

Šogad iepērkas citādi

“Covid-19 laika tendences rāda, ka gan pavasarī, gan arī pēdējā mēneša laikā cilvēki iepērkas retāk, pirkumu grozi ir lielāki, biežāk gatavo mājās,” pauž mazumtirgotāja “Rimi Latvia” pārstāve Regīna Ikala. Par to liecinot pieprasījuma kāpums pēc svaigas gaļas un tādās preču kategorijās kā eļļa, garšvielas, graudaugi un dārzeņi. “Pieprasījuma pieaugums ir arī pēc saldētajiem produktiem – cilvēki izvēlas picas, pelmeņus, saldētas ogas, iepērkas ilgākam laikam,” teic R. Ikala, piebilstot, ka pircēji kļuvuši piesardzīgāki ar tēriņiem sevis lutināšanai un premium precēm.

“Pērn novembrī atvērām “Rimi” e-veikalu. Tikko bijām sākuši to attīstīt, kad pēkšņi ļoti strauji pieauga pieprasījums. Pirkumu grozs e-veikalā ir lielāks nekā parastajos veikalos. Redzam, ka cilvēki izmanto iespēju iepirkties ilgākam laikam un novērtē to, ka pirkumus tiek piegādāts līdz namdurvīm,” saka “Rimi” pārstāve. Ja iepriekš dominēja mazāka formāta veikali ātriem ikdienas pirkumiem, tad Covid-19 laikā pircēji dod priekšroku hipermārketiem.

Arī nacionālā mazumtirdzniecības tīkla “Elvi” dati par novembri liecina, ka pircēji veikalus apmeklē retāk nekā iepriekšējos mēnešos un preču grozs ir vidēji par piektdaļu lielāks nekā iepriekš, klāsta SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. “Novembris katru gadu ir mēnesis, kad cilvēki veikalus apmeklē mazāk, to acīmredzot ietekmē gan drūmie laika apstākļi, gan Ziemassvētku tuvums, kad plānoti lielāki tēriņi un pirms tam nepieciešams ietaupīt.

Šogad pirkumu skaita kritums novembrī ir lielāks nekā ierasts, un, tā kā tas korelē ar pirkumu apjoma pieaugumu, šī patērētāju uzvedība noteikti saistāma ar lielāku sabiedrības piesardzību Covid-19 dēļ. Uz veikalu nāk retāk, pērk vairāk – tā nenoliedzami ir šī rudens aktuālā tendence,” vērtē “Elvi Latvija” komercdirektore.

Atšķirībā no pavasara, kad īslaicīgi bija vērojams liels pieprasījums pēc ilgstoši uzglabājamiem produktiem, rudenī šī tendence “Elvi” veikalos vairs neesot tik izteikta.

Tagad pērkot daudz svaigu dārzeņu, gaļu, piena produktus, kāpjot pieprasījums pēc saldumiem. L. Vārtukapteine: “Pirkumu groza saturs vairāk liecina par to, ka cilvēki gatavo mājās, nevis veido pārtikas uzkrājumus. To noteikti var saistīt ar sabiedrības iepriekšējo pieredzi – pavasarī, ļaujoties kopējai ažiotāžai, daudzi pirka konservus un citus ilgstoši glabājamus produktus, tomēr ātri vien saprata, ka mūsdienu pārtikas aprites sistēmā par deficītu nav jāuztraucas, tādēļ veidot krājumus nav vērts.”

Nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” jaunākajā pētījumā secināts, ka Covid-19 izplatība būtiski mainījusi aptuveni 60% iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, liekot pārskatīt gan veikalu formātu izvēli un apmeklējumu biežumu, gan iegādājamo produktu sarakstu. Teju 45% iedzīvotāju centušies apmeklēt veikalus retāk, savukārt to cilvēku skaits, kuri iepērkas e-veikalos, pēdējā pusgada laikā gandrīz trīskāršojies no 3,5% līdz 9%. Ievērojams pircēju skaits (13%) turpina regulāri papildināt krājumus ar ilgi glabājamiem produktiem.

“Pētījuma dati ļauj mums sekot līdzi izmaiņām sabiedrības iepirkšanās paradumos, rādītāji apliecina, ka iedzīvotāji pakāpeniski pielāgojas jaunajai realitātei. Runa nav tikai par drošības pasākumiem vai aktīvāku attālināto pakalpojumu izmantošanu, – lielā mērā situāciju ietekmē iedzīvotāju finansiālais stāvoklis. Respondentu pašnovērtējums parāda, ka aptuveni trešdaļai jeb 30% pēdējos 12 mēnešos samazinājušies ienākumi, tas ir ievērojamākais kritums pēdējo trīs gadu laikā,” pētījuma datus skaidro Jeļena Popjonoka, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Mazumtirdzniecība gada virsotni sasniedza oktobrī

Laura Orleāne, AS “Swedbank” ekonomiste

Mazumtirdzniecības nozares atkopšanās oktobrī vēl pārsteidzošā kārtā spēja turēties pretī vīrusa uzliesmojumam. Lai gan pasliktinājās epidemioloģiskā situācija un mazinājās cilvēku plūsma veikalos, pārdošanas apjomi oktobrī palielinājās salīdzinājumā ar septembri un pārsniedza pērnā gada līmeni par 6,4% – tas ir straujākais pieaugums pēdējo gandrīz divarpus gadu laikā.

Kopējo mazumtirdzniecības sniegumu visvairāk palīdzēja uzlabot pārtikas veikali un degvielas tirgotāji. Nespecializētajos pārtikas veikalos tirdzniecība auga gandrīz tikpat strauji kā martā (+7,8% salīdzinājumā ar 2019. gadu), kad strauji kāpa griķu un tualetes papīra pieprasījums, proti, iedzīvotāji uztraukumā veidoja nepieciešamāko preču uzkrājumus. Degvielas pārdošanas apjoms audzis par 16,4% salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas, iespējams, skaidrojams ar iedzīvotāju vēlmi vairāk izmantot privātos transportlīdzekļus vai taksometrus, izvairoties no sabiedriskā transporta.

Arī nepārtikas preču tirdzniecības apjomi turpināja augt (+2,2%), tomēr mazliet lēnāk nekā iepriekš. Vairāku nepārtikas preču segmentu pārdošanas apjomi samazinājās. Kritums atgriezās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (-7,9%) un kultūras un atpūtas (-1,2%) pārdošanas apjomos. Otro mēnesi pēc kārtas kritums noturējās apģērbu (-7,2%) tirdzniecības vietās. Neliels uzlabojums bija vērojams mājsaimniecības piederumu (+7,9%) tirdzniecībā, acīmredzot iedzīvotāji pievērsās mājokļu labiekārtošanai.

Tā kā novembrī epidemioloģiskā situācija pasliktinājās, tika ieviesta ārkārtējā situācija un stingrāki ierobežojumi, ļoti iespējams, ka gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības nozare piedzīvos apjoma kritumu.

Novembrī pasliktinājušies gan iedzīvotāju, gan mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītāji. Iedzīvotāji kļuva piesardzīgāki vērtējumā par tālāko ekonomikas attīstību un plānos veikt lielus pirkumus. Google mobilitātes dati rāda, ka cilvēki novembrī retāk nekā iepriekšējos mēnešos apmeklēja dažādas publiskas vietas, arī veikalus. “Swedbank” karšu transakciju dati novembrī rāda kritumu vairākos mazumtirdzniecības sektoros, bet ir arī ieguvēji. Visvairāk cietušas apģērbu un aksesuāru grupas, taču ievērojamu pieaugumu iedzīvotāju tēriņos piedzīvojušas elektronikas, mājas un pārtikas preces.

Mazumtirgotāji cenšas labāk sasniegtu klientu – ir vairāk iespēju iegādāties preces internetā, notiek bezkontakta piegāde, preču izņemšana veikalā. Tas veicina iedzīvotāju patēriņu. Turpmākais mazumtirdzniecības krituma ilgums un apjoms atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un ātri tiksim galā ar vīrusa uzliesmojumu.

Uzziņai

Ko pērkam ārkārtējās situācijas* laikā?
Salīdzinājumā ar 2019. gadu:

• maksājumos ar kartēm – kritums par 3%,
• skaidras naudas izņemšanā – kritums par 14%.

Izmaiņas tēriņos salīdzinājumā ar 2019. gadu (%):

• par viesnīcām un lidojumiem -80;
• sabiedriskajā ēdināšanā -40;
• par transporta pakalpojumiem -30;
• par degvielu -10;
• par apģērbu un aksesuāriem -25;
• par sporta precēm +5;
• par elektroniku +30;
• ar precēm mājai un dārzam +20;
• ar pārtiku +15;                                         
• tēriņi par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar veselību +10.

Avots: Līva Zorgenfreija, “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā

* Otro ārkārtējo situāciju Latvijā izsludināja 9. novembrī.