“Kolīdz tas būs iespējams, sarīkosim skaistus grāmatas atvēršanas svētkus un vēsturisko fotogrāfiju izstādi,” sola autoru kolektīva radītās grāmatas “Dzimtais novads ir logs uz pasauli” sastādītāja, Vaiņodes novada tūrisma speciāliste Ilze Strēle.

Apkopotie stāsti ļauj iztēloties, cik mainīga un notikumiem bagāta bijusi šī novada vēsture un cik nozīmīgus pagātnes stāstus glabā ikviena iela, ēka, vieta un cilvēki. Izceltas arī interesantas epizodes no sabiedriskās un saimnieciskās dzīves, kultūras, veselības aprūpes, dabas vides, kara laika un okupācijas, spilgti atainota dzīve dažādos politiskajos režīmos. Grāmatas pamatā izmantoti avoti no laikrakstiem un publikācijām. Daudzi Vaiņodes novada iedzīvotāji grāmatā, iespējams, atradīs savu senču, skolu, viensētu un citu apkārtnes pieminējumu.

“Iepazīsimies ar to, kā Vaiņode trīsdesmitajos gados prasa sev pilsētas tiesības, kā 1933. gadā Embūtes izglītības iestāde beidzot sagaida elektrību, 1938. gadā zemnieku saražotā darba augļu ir tik daudz, ka viņi Elkuzemes stacijā lūdz izbūvēt papildu sliedes, kā vairāki tūkstoši cilvēku Līgo svētkos pulcējās Embūtē, kā mūsu varonīgie ugunsdzēsēji steidza glābt ugunsnelaimēs ne tikai pagastā, bet arī Lietuvā, kādi notikumi risinājušies Vaiņodes lidlaukā un kādus stāstus glabā Vaiņodes garnizons, kāds bija Bātes vasarnīcu rajons, kā dzīvoja mūsu pagasta ziņnesis un kas tik viņam nebija jādzird,” grāmatas saturu raksturo I. Strēle.

Pēdējās teksta korektūras pārbaudes noslēgušās, un grāmatas “Mana Saka” saturs no autores Elīnas Hornas nodots māksliniecei Agnesei Blaubārdei. “Pāvilostas Kultūrvēsturiskais vides centrs” vēl meklē sponsorus grāmatas izdošanai, pastāsta biedrības vadītāja Marita Horna. “Īstenojot projektu “Vēsturiskā Sakas novada garamantas”, finansējums jau saņemts no Valsts kultūrkapitāla fonda – mākslinieces darba apmaksai un daļēji maketēšanai, nedaudz naudas piešķīrusi Pāvilostas novada pašvaldība, taču pašai grāmatas izdošanai vēl nav,” viņa stāsta. Projekts ir iesniegts Kurzemes plānošanas reģionam.

E. Horna, mācoties Pāvilostas vidusskolā, izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu par Sakas novada folkloru – apkopoja no dažādiem krājumiem Sakā pierakstītās teikas un tautasdziesmas. “Taču tā ir tikai maza daļa,” saka grāmatas autore. Tagad ir pārrakstītas visas Pāvilostas skolotāja Šneidera 30. gados savāktās tautasdziesmas, kas bija burtnīcās un glabājās Folkloras krātuvē, apkopota visa pieejamā un pierakstītā tautas mutvārdu daiļrade, ekspedīciju vākums.

“Pārsteidza, cik ļoti daudz mūsu pusē materiāla pierakstīts 20.–30. gados. Atklājās arī vietējā izloksne – īpašie vārdi, kādus citur nelieto un kas nebija dzirdēti, arī tepat uz vietas dzīvojot, jo cilvēkiem tie aizmirsušies. Grāmatā ar tiem varēs iepazīties pievienotajā vārdnīciņā. Sakā ir bagāts folkloras materiāls, krājums būs pabiezs,” pastāsta E. Horna.