Pēdējā laikā partijas naski virza priekšlikumus par dažādu pabalstu izmaksu iedzīvotājiem – Nacionālā apvienība virzīja ieceri par vienreizēju 500 eiro pabalstu par katru bērnu, kam sākotnēji nebija pilna koalīcijas atbalsta, taču vēlāk šāds pabalsts tika atbalstīts, un tas valstij izmaksās 182 miljonus eiro. Paralēli labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL; KPV LV) nāca klajā ar priekšlikumu par 200 eiro atbalstu arī pensionāriem un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kas prasītu vēl aptuveni 100 miljonus eiro.

Tagad JKP valdes locekļi savā paziņojumā norāda, ka ir gandarīti par jau panākto, atbalstot vienu no mazaizsargātajām sociālajām grupām – ģimenes ar bērniem, bet valstij krīzes laikā esot “īpaši jāparūpējas arī par citām, nabadzības un paaugstinātam veselības riskam pakļautajām grupām”.

JKP valdes priekšsēdētāja vietnieks, ekonomists Krišjānis Feldmans uzsver, ka seniori un personas ar invaliditāti, arī bērni, ir tās grupas, kurām no vienas puses ir garantēti, bet tomēr ļoti zemi ienākumi. Tikmēr šo līdzcilvēku veselība negaida – tā var sasniegt kritisko robežu.

Tāpēc, viņaprāt, šīm grupām nepieciešami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu “kaut vai zāles un siltu mājokli”. “Šobrīd, kad veselības pakalpojumu sniegšana sistēmas pārslodzes dēļ ir kavēta, mums jādara viss iespējamais, lai aizsargātu sociāli mazāk aizsargāto personu grupu veselību,” pauda deputāts.

JKP valdes loceklis Gatis Eglītis piebildis, ka “šajā grūtajā laikā skopums un taupība ir pilnīgi nepareizs virziens”. “Valstij saprātīgā apmērā jāpalīdz visām sabiedrības grupām, kuras pakļautas nabadzības riskam,” pauda Eglītis.

Kā aģentūru LETA informēja labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL; KPV LV) caur savu padomnieku Jāni Zariņu, viņa atbalsta JKP priekšlikumu un aicina koalīcijas partnerus beidzot vienoties.

Petraviča ir gandarīta, ka ir atradušies sabiedrotie senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam. Ministre atgādināja, ka jau pagājušas nedēļas koalīcijas sadarbības sanāksmē viņa rosināja piešķirt 200 eiro atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem. “Toreiz koalīcija to neatbalstīja. Ceru, ka ledus beidzot sakustējies,” norādīja Petraviča, piebilstot, ka par atbalsta summām noteikti iespējams vēl diskutēt.

Kā ziņots, ģimenes ar bērniem ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām sabiedrības grupām, tāpēc tieši tās tika izvēlētas kā pirmās, kas saņems vienreizēju beznosacījuma pabalstu, taču valdība pie tā neapstāsies – tiks sniegta palīdzība arī citām sabiedrības daļām, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atgādināja, ka ar valdības un Krīzes vadības padomes lēmumu nesen tika izveidota Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupa, kuras uzdevums būs palīdzēt valdībai identificēt pārējās sabiedrības daļas, kurām šajā laikā visvairāk pietrūkst valsts atbalsta.

“Uzdevums ir palīdzēt valdībai identificēt, kur vēl ir tās cilvēku grupas, kurām mēs šobrīd nesniedzam palīdzību, bet kurām būtu jāsniedz palīdzība tieši Covid-19 laikā, un kā mēs varētu šajā sakarā samazināt kopējo nevienlīdzību valstī. Uzdevums skan vienkārši, bet mums ir virkne cilvēku, kas tagad pie tā risinājuma strādā. Kad risinājums būs, es to virzīšu valdībā apstiprināšanai,” solīja Kariņš.

Lūgts precizēt, vai tas nozīmē, ka līdzīgu pabalstu kā ģimenes ar bērniem varētu saņemt arī citas sabiedrības grupas, piemēram, pensionāri, valdības vadītājs atbildēja, ka vērtēs, kādi varētu būt iespējamie atbalsta veidi. “Mans mērķis ir identificēt tās iedzīvotāju grupas, kurām šobrīd visi pabalsti iet garām, bet kuri Covid-19 sakarā cieš,” norādīja premjers.