“Mazliet jāpierod,” pēc uzvaras Eirovīzijā smaidot saka viens no grupas “Musiqq” dalībniekiem gavieznieks Emīls Balceris par šā brīža lielo uzmanību no mediju puses. Tagad telefons ikdienā zvanot vismaz piecas reizes vairāk, nekā agrāk.

Arī uz redakciju viņš atnācis no intervijas radio. “Galvenais ir visu paspēt izdarīt,” teic Emīls, jo līdz marta vidum lielajiem organizatoriem jānodod scenārijs. Taču no darba viņš nebaidās, jo zina, ka tas būs tā vērts.

Uz interviju Emīls ir atnācis viens. Viņa skatuves partneris Marats Ogļezņevs ir Rīgā. Visu mūsu sarunas laiku Emīls ir smaidīgs, pozitīvi lādēts, gluži kā ”Musiqq” dziesmas. ”Tad, kad pateica, ka esam uzvarējuši, bijām ļoti priecīgi. Tikai pēc tam sākām domāt, kur esam iekūlušies. Tagad jau viss nokārtojies, zinām, kas jādara. Ir parādījusies vēlme braukt un darīt. Forši!” ar emocijām padalās puisis. Interesanti klātienē dzirdēt viņa balsi, tāda zema, aizsmakusi, ar savu īpašo skanējumi. Vairākus gadus tā slīpēta pie studijas ”Aprīļa pilieni” vadītājas un īpašnieces Nijoles Berezinas Rīgā. Tagad vairs ne, jo uzskata, ka ir iedots viss, kas varēts, un fiziski tam vairs neatliek laika, ceļu nevar izbraukāt. Laiks ir saspringts, jo šogad arī jābeidz Grobiņas ģimnāzija, viņš mācās 12.klasē. ”Ar savu balsi vēl gribētu pastrādāt. Ja to nedarīšu, nebūs progresa,” nopietni saka Eirovīzijas uzvarētājs, bet tas plānots mazliet vēlāk, kad atliks vairāk laika.

Vācijas pilsētā Diseldorfā, kur maijā risināsies galvenie notikumi, Emīls iepriekš nav bijis. Valsts gan ir zināma, jo tur notikuši mūzikas konkursi, kuros piedalījies. Taču Eirovīzijai nelīdzinās neviens no līdz šim pieredzētiem. Jāatzīmē gan, ka šī vērienīgā konkursa vide jaunietim nav sveša. Trīs reizes viņš bijis kā bekvokālists Latvijas atlasēs.

Grupai “Musiqq” darbs ar Latvijas Televīzijas cilvēkiem, kas kārto visas ar Eirovīziju saistītās lietas, jau ir sākts. Ieteikts konsultēties ar iepriekšējo gadu veiksminiekiem. “Esam jau runājuši ar Valteru un Kažu, varam arī Fominam pajautāt, kā un kas notiek,” optimistisks ir dziedātājs. Pagaidām lielāko daļu formalitāšu Marats, tā kā viņš ir uz vietas Rīgā.

“Priekšā vēl daudz darba,” saka Emīls, jo jāizdomā, kā izskatīsies skatuve, kāds būs izkārtojums, jo vācieši jau sākuši veidot savu skatījumu uz vērienīgo mūzikas pasākumu. Tāpat grupai  jāsataisa dziesmas versijas, savas fotogrāfijas. Drīzumā sāksies arī promo tūre. Sarunāts, ka aprīlī “Musiqq” brauks uz Amsterdamu, Nīderlandē, ir piedāvājumi arī no Beļģijas, Rumānijas. “Cik būs iespēju, tik brauksim un sevi prezentēsim,” piebilst mūziķis. Viņš plāno, ka nekas daudz numurā nemainīsies, bet līdz ar dalību lielajā Eirovīzijā, nākušas klāt papildus iespējas gan skaņai, gan gaismām, var piedomāt pie dažādiem efektiem, līdz ar to mazliet mainot kopējo skaņdarba tēlu.

“Nevienu brīdi finālā nejutu, ka mūsu dziesma uzvarēs,” atzīstas grupas “Musiqq” dalībnieks, par to pat nav domāts. Kā būs, tā būs – viņš sevi pozicionējis. Galvenais bijis sevi labi parādīt, kas arī izdevies. “Protams, uz šo pasākumu iet ar vienu mērķi. Kā teica Marats, nav otrā vai trešā vieta, ir tikai pirmā vieta,” atminas Emīls. Viņš pastāsta, ka kompozīcija teksta un mūzikas autoram Maratam nākusi viegli, gluži kā par hitu kļuvusī “Abrakadarba”. “Ja ir, tad ir,” saka gavieznieks, “tas ir mūsu stiliņš, kas drīzumā arī nemainīsies.”

Ar pārējo valstu Eirovīzijas konkursa dziesmām Emīls vēl nav iepazinies. Dzirdēts tik daudz, cik Latvijas Televīzijā demonstrētajos īsajos fragmentos. Kad sanāks laika, vēlāk iečekos, taču jau tagad zina, ka konkurence būs ļoti, ļoti spēcīga.

“Sapņi iet uz priekšu. Kādreiz gribēju uzstāties bīčpārtijā, un tas notika. Tagad arī uzvara Eirovīzijā. Uzskatu, ka sapņot jāturpina un jātiecas vēl uz augstākiem mērķiem. Piemēram, gribētu darboties ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Ja tas aizietu, tad ir vērts ļoti, ļoti strādāt un to visu darīt,” teic jaunietis. Un Eirovīzija ir laba iespēja sevi parādīt, kā arī labs atspēriena punkts turpmākam darbam ārpus mūsu valsts robežām. Taču Emīls nevēlas pamest izglītību. Pēc vidusskolas viņš domā iestāties augstskolā Rīgā, un tā esot tuvāk arī Maratam. Studijas būs saistītas ar mūziku, jo matemātika viņam galīgi nepadodoties.

Lai sagatavoties dziesmas “Angel in Disguise” iznācienam, puiši ieguldīja daudz darba. Pie tērpiem palīdzēja gan Marata draudzene Ieva Sveile, gan mamma Ina – “Inka stila” īpašniece. Kāpēc skatītājiem jūs patikāt? “Tas ir sarežģīts jautājums,” smaidot atbild Emīls, “bet man šķiet, ka priekšnesums bija forši izdomāts, bija vairākas fiškas, kas piesaistīja uzmanību – gan krāsainie kociņi, gan tas, ka numuru sākām pret skatītājiem pagriezušies ar muguru, kas varētu būt mulsinoši. Dziesma pati par sevi ir lipīga, pozitīva ar patīkamu skanējumu.” Tā kā Marats strādā ar datorgrafikām un arī līdz šim ir veidojis grupas video klipus, Emīls pieļauj, ka viņš strādātas arī pie viņu Eirovīzijas rullīša. “Sižets vēl īsti nav, bet taps. Jā, diezgan daudz vēl jāsarauj,” uzskaitot darbus, secina dziedātājs, bet uzskata,  nav ko baidīties, galvenais ir darīt. To, vai kādreiz sagaidīsim kādu skaņdarbu ar Emīla rakstītiem vārdiem, ne tikai Marata, rādīs laiks: “Man ir jāgaida, kad atvērsies čakra. Pagaidām tam nav iedvesmas. Šobrīd vairāk improvizēju.”

Ģirta Gertsona foto

“Ir parādījusies vēlme braukt un darīt. Forši!” ar emocijām padalās grupas “Musiqq” dalībnieks Emīls Balceris. Taču, lai nokļūtu Diseldorfā uz lielās Eirovīzijas skatuves, vēl jāiegulda daudz darba.