Uzkrāt pieredzi un iegūt zināšanas – tāds ir studentu apmaiņas programmas ERASMUS galvenais mērķis. Jautrība, dažādas avantūras un jauni draugi ir šīs programmas lielisks papildinājums, kas šo braucienu padara vēl vilinošāku.

Par piedzīvojumiem citu valstu universitātēs izjautāju trīs Liepājas Universitātes studentes: Lieni Gūtmani, Sņežanu Skripkaru, un Gundegu Leieri.

Liene un Sņežana ir logopēdijas programmas trešā kursa studentes, kas iepriekšējo pusgadu pavadīja Beļģijā, Antverpenē un studēja Lessius Universitātē. Meitenēm šajā apmaiņas braucienā gāja raibi. “Pirmais iespaids bija ļoti labs. Attīstīta valsts, skaista pilsētas, samidīgi un laipni cilvēki. Mēs divas dzīvojām trīsistabu dzīvoklī kā princeses. Arī ar skolu no sākuma nebija grūtību,” stāsta Sņežana.

Taču, kā tas mēdz gadīties, pirmais iespaids bija maldinošs. Izrādījās, ka kursa biedreņu draudzība bija tikai virspusēja, un ka pasniedzēji ir diezgan neatsaucīgi. “Kopumā par skolu mēs bijām gaidījušas kaut ko citu. Mēs bijām gatavojušās uz to, ka mūs uzņems kā ERASMUS, nevis kā vietējos studentus, kuriem ir izvirzītas ļoti augstas prasības,” atklāj Liene.

Slodze studentēm bija liela. Skola bija no astoņiem rītā, līdz sešiem vakarā. Pēc skolas daudz brīva laika neatlika, jo bija atkal jāmācās. Mājas darbi tika uzdoti ļoti daudz, un tie bija tik apjomīgi, ka pat naktīs strādājot, nebija iespējams visu izdarīt. Viņas atceras tādus brīžus, kad lekcijā uzzinaja par kārtējo mājas darbu, no izmisuma gribējies raudāt.

Taču Liene un Sņežana atzīst, ka no mācībām arī daudz ko ieguva. “Uzzinājām to, ko mums Liepājas Universitātē nemāca, piemēram, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir matemātikas traucējumi. Tas mums ļoti noderēja,” saka Sņežana.

Lai gan slodze bija liela, arī Beļģiju viņas paguva nedaudz apskatīt. Lekciju ietvaros notika mācību ekskursijas. “Šie braucieni bija interesanti un vērtīgi,” atzīts Sņežana, taču arī tām bija sava ēnas puse. Izrādījās, ka par šīm ekskursijām studentiem bija jāmaksā pašiem, taču par to neviens netika brīdināts.

Izbraukumos viņas devās arī ar jauniegūtajiem draugiem, kuri arī bija no Latvijas. “Kopā ar latviešu puišiem braucām apskatīt kaimiņu pilsētas. Visspilgtāk atmiņā palicis lieliskais brauciens uz Meheleni.” smaidot atceras Liene.

Par spīti visam, meitenes nenožēlo, ka piedalījās apmaiņas programmā. Tā bija lieliska pieredze. Viņas iepazina citu tautu kultūru, kā arī izbaudīja, kā studenti mācās citā valstī.

Par savu lielisko pieredzi, piedaloties ERASMUS, pastāstīja arī trešā kursa mākslas studente Gundega. Viņa pagājušo semestri pavadīja Rumānijā, Kluža – Napoka pilsētā, mācoties Mākslas un dizaina universitātē, kā arī dzīvoja universitātes kopmītnēs.

Tur mācības krasi atšķiras no tā, kā mākslu pasniedz Liepājas Universitātē. “Tā kā biju specializētajā skolā, tad viņiem mācības ir daudz augstākā līmenī, nekā mums. Lai labāk apgūtu priekšmetus, katram no tiem tika atvēlētas divas nedēļas. Kad viens bija izņemts, tad sāka mācīt nākošo,” stāsta Gundega. Vēl interesanti bija tas, ka nodarbības viņa varēja izvēlēties pati. Kā viens no interesantākajiem priekšmetiem, ko viņa izvēlējās, bija stiklošana. “Man ļoti patika stiklot. Pirmo reizi pūtu stiklus un dažādi tos apstrādāju un veidoju.” priecājas studente.

Arī Rumānijas kopmītņu dzīvi Gundega paguva izbaudīt. “Tur studenti kopmītnēs dzīvo pilnīgi savādāk. Tur varēja nākt un iet kad gribi. Dzīvojām pa divi vienā istabiņā. Sākumā es biju kopā ar meiteni no Polijas, bet vēlāk dzīvoju ar rumānieti. Istabiņā bija gan virtuves stūrītis, gan vannas istaba,” atceras Gundega.

Tā kā mākslas studentei nebija ļoti saspringts grafiks, viņa brīvajā laikā varēja labāk iepazīties ar valsti, kurā atradās, ceļojot un izklaidējoties. “Biežāk sanāca doties piedzīvojumos tad, kad bija silts. Viena no trakākajām avantūrām bija pirmo reizi izmēģināt spēkus alpīnismā,” atklāj Gundega. Tāpat kā ar ceļošanu, ballēties ar jauniegūtajiem draugiem biežāk gāja semestra sākumā. To viņa skaidroja ar to, ka studenti izjuta lielāku brīvību, ko arī steidza izmantot. “Kādā pasēdēšanā studiju biedri smējās, kad es pateicu, ka Latvijā augstākā virsotne ir nedaudz virs trīs simt metriem. Kluža – Napoka pilsēta ir vairāk kā četri simti metru virs jūras līmeņa,” smej Gundega.

Visvairāk Gundegu pārsteidza pilsēta, kurā viņa dzīvoja. “Lieluma ziņā tā varētu būt apmēram kā puse no Rīgas. Ja Latvijā vairāk ir klaiņojošu kaķu, tad viņiem uz ielām vairāk var sastapt suņus. Bet tie nebija tādi kārni un agresīvi, vairāk gan izskatījās paēduši un mierīgi,” viņa atceras. Kā arī viņai bija jāpierod pie tā, ka tur viss notiek daudz lēnāk kā pie Latvijā.

Arī viņa par lielāko apmaiņas programmas ieguvumu nosauc pieredzi. “Redzēju, kā mācās citur. Pieredzi ieguvu arī no tāda viedokļa, ka pirmo reizi viena braucu kaut kur uz tik ilgu laiku. Varētu teikt, ka bija interesanti vienai doties nezināmajā.”

Zane Lākute