Ilze Alaine Liepājas muzejam dāvinājusi priekšmetus, kuri saistīti ar viņas krusttēvu, ārstu Jēkabu Ādamsonu. Dāvinājums ir ļoti vērtīgs, jo satur vairākus unikālus priekšmetus – ārsta kristāla karafi ar sudraba apmalēm un gravējumu, ārsta diplomu un zīmogu, dokumentus u.c. priekšmetus.

Ārsts Jēkabs Ādamsons dzimis 1892. gada 20. septembrī Ziemupē. Pirmo izglītību baudījis Liepājā. Ilze Alaine atcerējās, ka ģimenē esot pārstāstīti dažādi stāsti un viens no tiem bijis tāds, ka Jēkabs Ādamsons trūcīgi dzīvodams daudzbērnu ģimenē, Liepājas ostas graudu noliktavās ķēris un ēdis trekni nobarotus baložus.

Jēkabs Ādamsons piedalījies Latvijas Neatkarības karā – 1919. un 1920. gadā bija Latvijas armijas Aizputes kājnieku pulka rakstvedis. 1930. gadā beidzis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc fakultātes beigšanas strādājis Rīgas Kara slimnīcā.

No 1933. līdz 1939. gadam bijis Cēsu aizsargu pulka 2. rotas ārsts. Paralēli no 1935. gada Latvijas Sarkana Krusta Cēsu sanatorijas direktors, bet 1939.–1940. gadā Štāba bataljona ārsts. Ārsts miris 1964. gada 8. augustā un apglabāts Baltezera kapos. Tuvinieki Jēkabu atcerējās kā jautru un izpalīdzīgu cilvēku, kurš mīlēja jūru un dzīvi.

Ilze Alaine pēc nodarbošanās ir veterinārārste. Ilzei ir kupla dzimta un vairāki radinieki nāk no Liepājas. Viņas dzimtā var izskaitīt 17 māksliniekus, viens no viņiem arī pasaulslavenais latviešu mākslinieks Janis Rozentāls (1866–1917). Ilze Alaine nodevusi muzejam sava krusttēva latviešu ārsta Jēkaba Ādamsona (1892–1964) priekšmetus.

Ilzei dzīves ceļš deva iespēju dzīvot ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā, Valkā, Jelgavā, Kaļiņingradā un citur. Pati Ilze saka, ka ir ”ar Liepājas asinīm”, jo viņas mamma bija liepājniece – māksliniece Elfrīda Pole Āboliņa (1921–2010).

Muzejs izsaka milzīgu pateicību Jēkaba Ādamsona krustmeitai Ilzei Alainei par vērtīgo priekšmetu nodošanu Liepājas muzejam.