21. gadsimtā viss ir mainījies ļoti radikāli – braukšana uz skolu ar auto ir pavisam ikdienišķa parādība, autovadītāja apliecību var iegūt divu mēnešu laikā, nav jādodas uz auto skolu katru vakaru, arī pašā apmācības programmā ir lielas izmaiņas.

Ejot gar skolām, redzams, ka automašīnas lēnām sāk pārņemt skolu teritorijas. Aptaujājot skolēnus, secinu ka  tiešām visi autovadītāja apliecību cenšas iegūt pēc iespējas agrāk t.i., 18 gadu vecumā. Kāpēc tad tā? Atbildes bija dažādas: vēlējās pēc iespējas ātrāk iegūt autovadītāja apliecību, paši vēlas sēdēt pie auto stūres, vēlme pēc ātruma, kaut kādā veidā rodas neatkarības sajūta no vecākiem, iespējams, tāpēc, ka auto tiesības nākotnē nokārtot būs ļoti dārgi, 18 gadi ir tas laiks, kad visu var izdarīt laicīgi, ir lielāka apņemšanās, un auto kursus ir vieglāk apvienot ar mācībām skolā.

Jānis Lūsis (18) : “Mašīnas un motocikli man ir ļoti tuvi, tāpēc arī darīju maksimāli visu, lai ātrāk varētu sākt legāli braukt ar tiem.”

Iemesli, kāpēc jaunieši dod priekšroku privātajam transportam ir dažādi: citi dzīvo ārpus pilsētas, citiem pēc skolas ir savas darīšanas, un sabiedriskais transportlīdzeklis nav optimālākais un ātrākais risinājums, citi uzskata, ka ar auto uz skolu braukt ir daudz ērtāk. Taču liela daļa skolēnu, kuriem ir autovadītāja apliecība, auto neizmanto, jo nav pašiem sava personīgā auto, ar sabiedrisko transportu sanāk lētāk vai arī dzīvo tuvu skolai.

Kristians Vēveris (21) : “Dzīvoju ārpus pilsētas, tāpēc man visizdevīgāk ir braukt ar mašīnu nevis sabiedrisko transportu, jo tas kursē pārāk reti, turklāt tas nenogādās mani tieši tur, kur vajag. Ar sabiedrisko transportu būtu lētāk, bet ne ērtāk. Parasti atrast stāvvietu ir pagrūti, jo teju vai visās stāvvietās ir jāmaksā, bet, lai paspētu dabūt kādu brīvu vietiņu stāvvietās, kurās nav jāmaksā, parkojos mazliet nostāk no skolas un agri no rīta, tā ap astoņiem, kas sanāk arī reizē ar lekciju sākšanos.”

Anete Jaunzeme