Voldemārs Pūce šeit par direktoru nostrādājis 25 gadus. Liekas, ka šādu stāžu šajā amatā nav sasniedzis pašreiz neviens no republikas teātru direktoriem. – Beidzot ir cerība, ka varētu izmainīt to demagoģisko sistēmu, uz kā lūdz šim brīdim balstās teātris, – saka V. Pūce. – Proti, kad naudas maks it kā atrodas direktora ziņā, bet mākslas ”taisīšana” galvenā režisora ziņā, un tomēr par galarezultātiem vienalga atbild direktors. Jo, kad teātra ”kuģis” sāk grimt (tuvu bankrotam), vainīgs ir tikai direktors. Visi to zina un saprot, tomēr kaut ko mainīt baidās. Tādēļ es ar abām rokām esmu par mūsu mīļā ministra (toreizējais kultūras ministrs bija Raimonds Pauls – I. G.) atbalstīto priekšlikumu – radīt teātrī mākslinieciskā vadītāja posteni, kas apvienotu vienā personā direktora un galvenā režisora amatus. Tajā es redzu jauno galveno režisoru Herbertu Laukšteinu (kāda sagadīšanās – Laukšteins ir Liepājas teātra pašreizējais direktors – I. G.). (..) Šodien bieži vien teātra ļaudis mēdz atcerēties Mūrnieku laikus (režisors Nikolajs Mūrnieks): lūk, tad bijua kārtība, un kādas izrādes tapa! Vai tā pēc gadiem nepieminēs arī Voldemāru Pūci: lūk, kad Pūce vēl strādāja…

Kas ir noliktavā un kas – uz letes

(rubrika ”Strādnieku kontrole darbībā”) Strādnieku kontroles sabiedriskā komisija, kura darbojas mūsu pilsētā pēc Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes rīkojuma jau vairākus gadus, 11. septembrī ar divām operatīvajām grupām pārbaudīja Tirdzniecības pārvaldes 5. un 18. noliktavas. (..) Pārbaudot preču pārpalikumu, konstatēta vesela virkne negatīvu faktu. Piemēram, no 100 sporta tērpiem par 60 rubļiem gabalā, kuri saņemti noliktavā no 1. līdz 5. septembrim, 85 10. septembrī nosūtīti 68. veikalam. Palikuši nevis 15, kā vajadzētu būt, bet tikai seši. Kur pārējie – nav zināms. Sieviešu džemperi šajā laikā saņemti 120 gabali (cena – 65 rubļi). 10. septembrī desmit no tiem nosūtīti 79. veikalam, 25 gabali – 107. veikalam un 35 – ”Kurzemei”. Vajadzētu palikt 50 džemperiem, taču izrādījās, ka to ir par 9 mazāk. (..) Kā tad to visu izskaidroja noliktavu pārzines. Abas deva lakonisku un identisku, vārds vārdā, atbildi: ”Pārbaudes laikā noliktavas vadītājas nebija klāt. Par iztrūkstošo preci paskaidrojumus sniegt nevaru…, jo noliktavas vadītāja arī ir materiāli atbildīgā persona” (?!). Sak, vaicājiet vadītājai, nevis mums… (..) Bet ko tad saka noliktavas vadītāja S. Pusaudze? Uz komisijas sēdi viņa ieradās, taču atkārtoja tikai to, kas minēts viņas paskaidrojumā. Par iztrūkstošām precēm teica, ka pavadzīmes uz tām noformētas… pēc pārbaudes

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.